Vāgnera namu pielāgos "Latvijas koncertu" vajadzībām
Rīga, 5.nov., LETA. Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem izsolīt Riharda Vāgnera vārdā dēvēto namu Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu Vāgnera namu pielāgot VSIA "Latvijas koncerti" vajadzībām.
Lai to īstenotu, nepieciešami kapitālieguldījumi 16,536 miljonu eiro apmērā.
Iepriekš "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdības uzdevumā izsludināja divas izsoles, aicinot interesentus pieteikties vēsturiskās ēkas nomas tiesībām uz 30 gadiem, saglabājot nosacījumu - ēkai pēc nomas tiesību beigām jāpaliek valsts īpašumā un tajā jāsaglabā un jāīsteno kultūras funkcija. Tomēr neviens minētājās izsolēs nepieteicās.
Attiecīgi FM aicināja valdību lemt par citu iepriekš apspriestu alternatīvu, proti, pielāgot ēku "Latvijas koncertu" darbības nodrošināšanai, izvietojot tajā biroju, kā arī "Latvijas koncertu" māksliniecisko struktūrvienību - valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga", Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda - mēģinājumu un mākslinieku darba telpas, mūzikas instrumentu noliktavu un koncertdarbības nodrošināšanai nepieciešamās saimnieciskās telpas, kas prasītu valsts finansējuma piesaisti.
Lai Vāgnera namu pielāgotu "Latvijas koncertu" vajadzībām, nepieciešami kapitālieguldījumi 16,536 miljonu eiro apmērā. Papildus nepieciešams finansējums "Latvijas koncertu" nekustamā īpašuma nomas maksas un papildu maksājumu segšanai, tostarp apsaimniekošanas un uzturēšanas, apdrošināšanas izdevumu segšanai un uzkrājumu veidošanai būves uzturēšanas investīcijām.
FM piebilda, ka precīzs nomas maksas un papildu maksājumu aprēķins var tikt veikts tikai pēc objekta nodošanas ekspluatācijā. Patlaban valsts budžeta izdevumos ir ieplānots finansējums "Latvijas koncertu" administrācijas un mākslinieku mēģinājumu telpu nomas maksas un apsaimniekošanas izdevumiem 191 966 eiro gadā.
Vāgnera nama attīstības projekta īstenošanai plānots izvērtēt iespējas piesaistīt arī ārvalstu finanšu instrumentu un speciālo valsts budžeta programmu finansējumu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma iespējas.
Tomēr gala lēmums par finanšu līdzekļiem, kas nepieciešami Vāgnera nama pielāgošanai "Latvijas koncertu" vajadzībām, tiks pieņemts veidojot 2019.gada budžetu.
Iepriekš "Latvijas koncertu" vadītājs Guntars Ķirsis pauda gatavību šādam scenārijam, uzskatot, ka ēkai tās vēstures stāsta dēļ jābūt 100% saistītai ar mūziku. "Vāgnera namam ir nozīmīga loma Latvijas koncertdzīvē - ir ārkārtīgi maz šādu kultūras pieminekļu, kas saistītu mūs ar pasaules kultūrtelpu. Vāgnera zāle ir spēcīgs magnēts - tā atvērtu durvis uz Rietumeiropu, ko simbolizē Vāgnera mūzika. Šādas tiešas sasaistes šobrīd Latvijā nav. Sabiedrības daļai pasaulē tas atvērtu durvis uz Latviju kā kultūras galamērķi," atzina Ķirsis, uzsverot, ka arī nekur citur Eiropā valsts neatdod savu kultūrvēsturisko ēku, nesaistot to ar valsts kultūrpolitikas mērķiem.
Ēka Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, celta 1781.gadā. Kādreiz ēkā bija Rīgas Pilsētas teātris, par kura galveno diriģentu no 1837. līdz 1839.gadam strādāja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. Ēka ir ievērojams kultūrvēsturisks piemineklis un nozīmīga kultūras dzīves sastāvdaļa - no 1988.gada līdz slēgšanai 2006.gadā šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle.
Īpašums 2006.gadā pārņemts no Kultūras ministrijas FM valdījumā un nodots VNĪ saglabāšanai un uzturēšanai uz laiku, kamēr valdība pieņems lēmumu par to, kādā veidā šī ēka būtu tālāk izmantojama kopā ar lietošanas ierobežojumu, kas paredzēja, ka, atjaunojot ēkā darbību, Vāgnera nams turpina īstenot kultūras funkciju. Pārņemot ēku, veikta tehniskā apsekošana ēkas pamatiem un konstrukcijām, kā arī arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kas atklāja telpu iekšējās apdares un restaurējamo arhitektūras detaļu kultūrvēsturisko un māksliniecisko vērtību.
Šobrīd VNĪ, veicot ēkas saglabāšanas funkciju, gādā par to, lai ēkas tehniskais stāvoklis netiek pasliktināts un tā ir iekonservēta līdz brīdim, kad tiks rasts risinājums ēkas izmantošanai, ievērojot tās kultūrvēsturisko vērtību un kultūras funkciju nodrošināšanu. Ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus, remonta darbus, ir vidēji 17 500 eiro gadā.
