Vai īres palielinājums ir pamatots?
No 1.novembra SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" ir palielinājis īres maksu uzņēmuma apsaimniekoto namu iedzīvotājiem. Līdz šim tā bija 0,64 eiro par kvadrātmetru, bet nu, kā skaidro vadība, tā esot noteikta katrai Rīgas pilsētbūvnieka ēkai atsevišķi atbilstoši reālajām apsaimniekošanas izmaksām. Sākot no 0,63 eiro līdz pat 0,98 eiro, tātad pamatā īres maksa ir pieaugusi un dažviet pat ievērojami. Palielinājums esot noteikts individuāli, rēķinot šī brīža cenas par dažādajiem apsaimniekošanas pakalpojumiem, piemēram, telpu sanitāro kopšanu, siltumapgādes un energoapgādes sistēmu, videonovērošanas sistēmu, apsardzes un ugunsdrošības sistēmu apkalpošanu, ēku remonta darbiem un citiem apsaimniekošanas maksā iekļautiem uzdevumiem.
Viena no iespējām, kā mēģināt izprast īres maksas palielinājuma pamatotību, ir salīdzināt maksājumus dažādās ēkās un pie dažādiem apsaimniekotājiem. Īres maksā pašvaldības mājās pēc būtības ir iekļauts to pašu regulāro apsaimniekošanas darbu kopums, kuri ir dzīvokļu īpašnieku maksātajā apsaimniekošanas maksā, tātad labi salīdzināmi lielumi. Tikai rēķinā, kuru saņem īrnieks, ir rakstīts - īres maksa -, bet dzīvokļa īpašnieka rēķinā - apsaimniekošanas maksa. Un, lūk, ēkā Dreiliņu ielā, kuru apsaimnieko Rīgas namu pārvaldnieks, apsaimniekošanas maksa ir 0,46 eiro par kvadrātmetru, bet deviņstāvu ēkās Mežciemā šī maksa vidēji ir 0,44 eiro. Savukārt privātie apsaimniekotāji ir piedāvājuši Mežciemā īstenot apsaimniekošanas darbus pat par 0,33 eiro kvadrātmetrā. Savukārt Rīgas pilsētbūvnieka aprūpētajā ēkā Dzilnas ielā īre ir 0,98 eiro par kvadrātmetru.
Valsts Kontrole revīzijā Rīgas namu pārvaldniekā, atklājot pārkāpumus, secināja, ka dzīvokļu īpašnieki, maksājot par sava īpašuma pārvaldīšanu, ir seguši gandrīz visus ar māju pārvaldīšanu nesaistītos izdevumus. Neskatoties uz to, Rīgas pilsētbūvnieka pieprasītā maksa par apsaimniekošanas pakalpojumiem ir vēl lielāka. Kā tā?! Iespējams, ka viens no iemesliem ir Rīgas pilsētbūvnieka monopols, jo ēku īrniekiem jau nav iespēja salīdzināt cenas un izvēlēties lētāko pakalpojuma sniedzēju. Viens no risinājumiem, kā palīdzēt īrniekiem, būtu izsludināt jaunu konkursu par pašvaldības ēku apsaimniekošanu, lai tiktu izvēlēts izdevīgākais apsaimniekotājs un Rīgas pilsētbūvnieks justu konkurenta elpu pakausī.
Rīgas pilsētbūvnieks norāda, jātērē apsaimniekošanai paredzētie resursi darbā ar parādniekiem, kā rezultātā dzīvojamās mājas apsaimniekošanai paredzētie ieguldījumi tiek samazināti, cieš apzinīgie mājas iedzīvotāji, kuriem nav parāds par īri un komunālajiem maksājumiem, bet kuri negūst labāku apsaimniekošanas pakalpojumu. Šobrīd tiesvedībā ir 630 parādnieku lietas, no tām 159 gadījumos ir noslēgtas vienošanās par parādu atmaksu, bet 42 gadījumos pieņemts sāpīgais lēmums par parādnieka izlikšanu no dzīvokļa. Aktīvāk būtu jānodrošina Rīgas pilsētbūvnieka apsaimniekoto māju apsardze un regulāra izīrēto dzīvokļu kontrole. Diemžēl ir iedzīvotāji, kuri netaupa un pat apzināti posta pašvaldības īpašumu.
Un vēl. Arī Rīgas pilsētbūvnieka ēku iedzīvotājus, tāpat kā daudzus citus Latvijā, satrauc ūdens zudumi. Piemēram, ēkā Dzilnu ielā kādā rēķinā var lasīt, ka dzīvokļa ūdens patēriņš ir 3 kubikmetri mēnesī, bet zudumi, par kuriem jāmaksā, 2,4 kubikmetri. Tātad iedzīvotājiem jāmaksā otra, gandrīz tāda pati summa par ūdeni, kuru viņi nepatērē.
Savukārt Rīgas pilsētbūvnieka pārstāvji uzsver, ja ūdens starpība ir virs 20%, tad tiek veiktas pārbaudes ēkas iekšējos ūdensvada tīklos, kuru gaitā pārliecinās, vai nav nesankcionētas ūdens noplūdes. Tāpat notiek dzīvokļos esošo individuālo ūdensskaitītāju pārbaude saistībā ar ikmēneša nodoto datu pareizību. Ja dzīvojamām mājām vairākus mēnešus pēc kārtas ir liela ūdens patēriņa starpība virs 20%, un ēkas iekšējos tīklos un dzīvokļos nav atrasts iemesls palielinātai starpībai, Rīgas pilsētbūvnieks rakstiski griežas SIA "Rīgas ūdens" ar lūgumu veikt dzīvojamo māju ieejas mezglu ūdens skaitītāju pārbaudi un pēc nepieciešamības arī nomaiņu. Pēc SIA "Rīgas ūdens" veiktās korekcijas, Rīgas pilsētbūvnieks veic attiecīgas izmaiņas iedzīvotāju rēķinos. Tomēr Dzilnas ielas ēkas iedzīvotāju saņemtais rēķins liecina, ka vismaz šajā gadījumā 20% robeža ir krietni pārsniegta.
Foto: Ieva Lūka/LETA
