Valsts ceļu tīklā sākas priekšdarbi nākamo vidējā ātruma kontroles posmu ierīkošanai

Rīgas apvedceļa (A4) (Baltezers–Saulkalne) posmā no krustojuma ar autoceļu Ulbroka–Ogre (P5) līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju (A6) (14,46.–20,02. km) sāk izbūvēt infrastruktūru, kas nepieciešama jaunu vidējā ātruma kontroles posmu ierīkošanai. Patlaban darbi notiek A4 posmā pie krustojuma ar autoceļu P5 (14,46.–14,54. km) un pie pārvada pār Daugavpils šoseju (A6) (19,94.–20,02. km), kur īslaicīgi tiks noteikti braukšanas ātruma ierobežojumi līdz 50 un 70 km/h, informē VISA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Kā zināms, Latvijā valsts ceļu tīklā plānots ierīkot vēl 17 vidējā ātruma kontroles posmus. Pirmajos astoņos, tostarp uz Rīgas apvedceļa (A4), darbus veic SIA RECK, kas atklātā iepirkuma procedūrā ieguva tiesības veikt šos darbus par 317 914,77 eiro (bez PVN).

Uzņēmums ierīkos elektroinstalāciju, izbūvēs reģistrācijas iekārtu balstus, uzstādīs ceļa aizsargbarjeras un informatīvās ceļazīmes par transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma mērīšanas tehnisko līdzekļu darbību. Darbus paredzēts pabeigt 2025. gada janvārī. Būvuzraudzību projektā nodrošina SIA "IngWay".

Astoņi posmi, kurus aprīkos SIA RECK:

• Tallinas šoseja (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam (74,5.–81,15. km);
• Vidzemes šoseja (A2) no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 (pagrieziens uz Cēsīm) (72,25.–77,15. km);
• Rīgas apvedceļš (A4) (Baltezers–Saulkalne) no krustojuma ar autoceļu P5 līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju (A6) (14,5.–19,98. km);
• Rīgas apvedceļš (A5) (Salaspils–Babīte) aiz Misas kanāla līdz degvielas uzpildes stacijai Virši (14,1.–20,1. km);
• Daugavpils šoseja (A6) no Dzelmēm līdz Uplejām (66,1.–77,1. km);
• Liepājas šoseja (A9):

• no Liepājas šoseja 10. km līdz Tīreļiem (9,9.–23,1. km);
• no Apšupes līdz Tiltiņiem (39,1.–56,7. km);
• no Blīdenes līdz Brocēniem (79,91.–93,6. km).

Par darbiem vēl deviņos posmos līdz 9. oktobrim izsludināta iepirkuma procedūra:

• Vidzemes šoseja (A2) No Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8.–125,7. km);
• Valmieras šoseja (A3) no Stalbes līdz Rubenei (40,1.–55,55. km);
• Rīgas apvedceļš (A4) (Baltezers–Saulkalne) no krustojuma ar autoceļu Rīga–Ērgļi (P4) līdz tiltam pār Mazo Juglu(9,65.–13,9. km);
• valsts galvenais autoceļš Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12):

• no Varakļāniem līdz Kristceļiem (61.–69. km);
• no Greiškāniem līdz autoceļa A12 108. km (106,25.–108. km);

• autoceļš Tīnūži–Koknese (P80):

• no Tīnūžiem līdz Ziediņiem (0,35.–1,75. km);
• no divlīmeņu krustojuma ar autoceļu Augšlīgatne–Skrīveri (P32) līdz rotācijas aplim pie Kokneses (40,9.–60,2. km);

• autoceļš Sloka–Talsi (P128) No Ragaciema līdz Klapkalnciemam (13,5.–19,38. km);
• Ventspils šoseja (A10) starp rotācijas apļiem pie Tukuma  (63,25.–67,95. km).

Elektrības pieslēgumu un iekārtu projektēšana jaunajiem 17 posmiem pabeigta šogad pavasarī, darbus veica SIA "EnerGrid" par līgumcenu 129 734,31 eiro (ar PVN).

Savukārt iepirkumu par iekārtu un programmatūras piegādi un uzstādīšanu visos 17 posmos plānots izsludināt šā gada oktobrī.

Darbi tiek finansēti no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem, ko piešķir Ceļa satiksmes drošības padome.

Par vidējā ātruma kontroli

Patlaban valsts ceļu tīklā jau darbojas 16 vidējā ātruma kontroles posmi, kas tika izvēlēti, ņemot vērā CSNg statistiku par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējo satiksmes intensitāti, kravas transporta īpatsvaru un satiksmes organizāciju (aizliegumu apdzīt).

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Pieredze ar Latvijā jau esošajiem vidējā ātruma kontroles posmiem liecina, ka CSNg skaits tajos samazinās.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veic arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) samaksas un OCTA samaksas kontroli.