Veic Valmieras pils ziemeļrietumu korpusa arheoloģisko izpēti

Rīga, 31.jūl., LETA. Valmieras pils ziemeļrietumu korpusa aizgruvušajā pagrabtelpā notiek arheoloģiskā izpēte saistībā ar plānoto Valmieras pils kultūrvides centra būvniecību, un jau tagad izdevies atrast vērtīgas laika liecības, aģentūru LETA informēja Valmieras pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Zālīte.

Arheoloģiskās izpētes darbus vada Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta pētnieks Rūdolfs Brūzis, izpētāmā kultūrslāņa apjoms ir 168 kubikmetri.

"Pašlaik ir noņemta zemes virskārta un izpētes darbi tiek veikti pirmajā kārtā, kas saistīta ar pēdējo pils pastāvēšanas periodu un pils bojāeju 17.gadsimta sākumā, kad krievu karaspēks izpostīja gan Valmieras pili, gan toreizējo pilsētu. Pētījumi tiks veikti līdz pamatzemei, kā tas ir darīts arī iepriekš ar jau izpētītajiem pagrabiem. Ja pašlaik esam 17.gadsimta sākumā, tad plānojam tikt līdz pat 14.gadsimtam. Pašlaik sākas tipiskais viduslaiku pils slānis, kurā ir gan būvgruži, gan daudzi vērtīgi atradumi no pils interjera, tās arsenāla un dažādas par pils iemītnieku sadzīvi vēstošas senlietas," klāstīja pētnieks.

Pētniekiem jau ir izdevies atrast vairākas ļoti labi saglabājušās monētas, piemēram, Rīgas brīvpilsētas šiliņu, Gustava Ādolfa šiliņu un Zviedru karalienes Kristīnes šiliņu.

"Interesanti ir arī uzietie krāsns podiņi, it īpaši dobā podiņa fragments, es to dēvētu par visu krāsns podiņu tēvu. Vērtīgs atradums ir svečturis jeb sveču kausiņš, tādi ir diezgan maz sastopami. Tāpat zemes dzīlēs rasti zābaku papēžu apkalumi, skaista sprādze un saktas, dažādas naglas eņģes un tapas, musketes palaišanas svira, sirpis, garšvielu trauciņš, lai gan ļoti iespējams, ka tas ir bijis farmācijas trauciņš, kurā mazā apjomā tika glabātas diezgan dārgas zāles, norādīja Brūzis.

Viņš pieļāva, ka mazā telpa, kas atsegta pirmajā izrakumu nedēļā, ir bijusi sardzes telpa. Tur bijusi arī krāsns, uz kuras tika kausētas un gatavotas lodes pils aizsardzībai.

Savukārt atrastie trīs veidu jumta kārniņu fragmenti - mēles veida kārniņš, pusovālais jeb mūķenes tipa kārniņš, kā arī modernākais "S" veida kārniņš jeb holandiešu kārniņš - sniedz priekšstatu par Valmieras pils ziemeļrietumu korpusa jumta segumu trīs dažādos periodos, piebilda Brūzis.

Arheoloģiskās izpētes noslēgumā izpētes procesa laikā atrastās vēstures liecības vēlāk ikviens interesents varēs aplūkot īpašā izstādē. Vēstures liecības pēc izstādes tiks nogādātas LU Latvijas vēstures institūtā, kur tiks veikta to pirmapstrāde. Vēlāk tās tiks restaurētas un nogādātas Valmieras muzejam, lai iekļautu Valmieras pils ekspozīcijā. Tāpat pēc izpētes tiks sagatavots arī konspektīvs ziņojums par arheoloģisko izrakumu rezultātiem un būs pieejams arī detalizēts veikto darbu pārskats.

Arheoloģiskās izpētes darbus veic LU Latvijas vēstures institūts par 21 528 eiro.