Kādu risinājumu izvēlēties dzīvojamo telpu ventilācijai?
Pieplūdes–nosūces mehāniskā ventilācija. Šajā gadījumā pa nosūces gaisa vadiem izvada telpu netīro gaisu, bet tīro āra gaisu pievada pa pieplūdes gaisa vadu sistēmām. Ko nozīmē dabiskā ventilācija? Agrāk šim nolūkam izmantoja vēdlodziņus, bija spraugas koka logos, kas nodrošināja āra gaisa pieplūdi. Tagad uzstāda pakešu logus, kas būtībā nelaiž cauri āra gaisu, tādēļ telpā nav gaisa pieplūdes. Var logos iestrādāt speciālas restītes vai atvērt tos tā saucamajā «ziemas» vēdināšanas režīmā. Tas būtu labs ventilācijas risinājums, piemēram, vasarnīcās. Privātmājās labāk tādā gadījumā uzstādīt dabiskās pieplūdes ventiļus ar termostatu, kas regulēs āra gaisa pieplūdi atkarībā no tā temperatūras diapazonā no –10 o C līdz +10 o C. Nosūcei var tikt izmantotas skursteņu ventilācijas cukas vai stāvvadi. Šī risinājuma priekšrocība ir nelieli kapitālieguldījumi, kā arī tas, ka netiek patērēta elektrība. Trūkumi – tiek radīta papildu slodze apkures sistēmai, kā arī daļa siltuma tādā veidā izplūst atmosfērā. Ventilācija ir trokšņus neaizturoša. Termogrāfija parādījusi, ka vislielākie siltuma zudumi privātmājās notiek caur dabiskās ventilācijas «caurumiem». Pieplūdes–nosūces mehānisko ventilāciju var izmantot, kopumā nodrošinot labu gaisa apmaiņu. Tai ir neliels enerģijas patēriņš ne-apkures sezonas laikā – ap 200 W/h, bet apkures sezonas laikā āra gaiss ir papildus jāuzsilda, līdz ar to enerģijas patēriņš pieaug līdz 5 kW/h. Priekšrocība – nelieli kapitālieguldījumi, nerada papildu slodzi apkures sistēmai, sadala gaisu vajadzīgajās dzīvojamās zonās. Trūkumi – patērē daudz elektrības apkures sezonas laikā, kā arī visu nosūces siltumu izvada atmosfērā. Moduļu tipa ventilācijas sistēmas Privātmājās, kā arī lielos dzīvokļos tagad uzstāda moduļu tipa ventilācijas sistēmas. Šādas sistēmas tiek uzstādītas lielākajā daļā privātmāju, piemēram, Skandināvijā. Pati svarīgākā ir gaisa apstrādes iekārta, kas sastāv no diviem ventilatoriem: viens padod telpās svaigu āra gaisu, otrs izvada piesārņoto gaisu no telpām. Vēl šajās iekārtās tiek ievietoti filtri (attīra āra gaisu no putekļiem, ziedputekšņiem utt.), sildītājs (lai ziemā neieplūstu auksts gaiss), siltuma rekuperators (ekonomē siltumu; galvenā funkcija – paņemt siltumu no izplūstošā gaisa, kura temperatūra ir ap +20 ºC, un daļēji to atdot aukstajam āra gaisam, kurš ieplūst telpā, tā ieekonomējot 50–90% no sildītāja patērējamās jaudas) un vadības panelis. Papildus šādā sistēmā vajadzēs uzstādīt gaisa ieņemšanas un izmešanas restes, klusinātājus, vārstus un visus šos komponentus savienot ar gaisa vadiem. Šāda sistēma nodrošinās svaigu gaisu, labāku gaisa apmaiņu telpās, pastāvīgi darbojoties, ekonomēs izdevumus uz siltumenerģijas rēķina, gaiss būs attīrīts un uzsildīts, to varēs regulēt, piemēram, ar nedēļas taimeri, nebūs caurvēja, jo zudīs nepieciešamība turēt atvērtus logus u. c. Ieteicamā gaisa apmaiņa būtu ½ no privātmājas kubatūras stundā. Piemēram, privātmājai ar platību 200 m2 tā būtu aptuveni 350 m3/h. Tā var būt arī lielāka, jo pētījumos pierādīts – jo vairāk svaiga gaisa, jo labākas cilvēka darbaspējas, možums utt. Privātmāju ventilācijas iekārtās tiek izmantoti šādi rekuperatoru tipi: Plākšņveida, ar 50–65% efektivitāti. Pirmais no zināmajiem rekuperatoriem. Tam nav rotējošo daļu. Ir risks, ka rekuperators var aizsalt, ja ir zema āra gaisa temperatūra. Rotējošais, ar 70–85% efektivitāti, jeb reģenerators. Vienīgais no rekuperatoriem, kam ir rotējošā daļa, kas prasa papildu elektrības patēriņu. Šķērsplūsmas, ar efektivitāti līdz pat 90%. Pats efektīvākais no visiem rekuperatoriem. Nav rotējošo daļu. Minimāls aizsalšanas risks. Konstrukcijas dēļ gandrīz nav nepieciešama āra gaisa papildu uzsildīšana, jo maksimāli izmanto nosūces gaisa siltumu. Papildu pasākumi enerģijas taupīšanai ventilācijas sistēmās Kā piemēru varu minēt taimera izmantošanu. Taimeris – iespēja regulēt ventilācijas sistēmu atbilstoši cilvēku dzīves ritmam – uzturēšanās vai prombūtnes laikam. Piemērs: privātmāja 200 m2 platībā, ģimenē četri cilvēki, iekārta «VM 400» (ražotājs «Systemair») (patēriņš 2*0,138kW pie maksimālas slodzes, 2*0,95kW/h pie normālas slodzes un 2*0,55kW/h pie minimālas slodzes). {TABLE ID=tabula_ventilacija_lb PAGESIZE=30 SEARCH=no NAVIGATION=bottom NAVIGATIONTYPE=pages CELLWIDTH=auto ORDERBYCOLUMN=none FASTFILTERCOLUMN=1 FASTFILTER=no STYLE=tableintext} Tātad, darbinot iekārtu 24 stundas normālā režīmā elektrības patēriņš būtu 6,62 kW. Izmantojot taimeri, elektrības patēriņš būs 3,36 kW – gandrīz divas reizes mazāks. Jaunākās tendences privātmāju ventilācijā Nesen ir izstrādātas ventilācijas iekārtas ar rekuperatoriem, kur uzstādīti EC motori. EC motori patērē par 30–40% mazāk elektrības nekā tradicionālie AC motori. EC motori strādā atbilstoši slodzei ventilācijas sistēmā. Tas varētu būt liels kapitālieguldījums nākotnē, ja ņemam vērā energoresursu cenu kāpumu. Āra gaisu silda ar zemes siltumu. Jau papildus tradicionālajiem zemes siltumsūkņiem, ko izmanto privātmāju apkurei, ir līdzīgi risinājumi, izmantojot zemes siltumu, lai uzsildītu āra pieplūdes gaisu jau pirms ventilācijas iekārtas. Tas būs efektīvs risinājums, jo varēs iztikt bez elektriskā sildītāja. Autors: Gatis Pļavenieks "LATVIJAS BŪVNIECĪBA" Nr. 1, 2008
