Veranda, kur veseļoties
Projektējot tika atrasta labāka saistība starp uzņemšanu un atsevišķām nodaļām. Iepriekš funkcionēja diezgan neveiksmīgs tīkls – bija vairākas ieejas, un cilvēkus tas bieži mulsināja. Jaunais korpuss pirmā stāva līmenī ir caurstaigājams un līdz ar to pilda galvenā komunikācijas mezgla funkciju ar izeju uz nodaļām, uzņemšanu un pagalmu. Jauno korpusu un uzņemšanas nodaļu savieno koridors ar pandusu, kas atvieglo slimnieku nogādāšanu nodaļās. Labi pamanāma ir stiklotā pirmā stāva izbūve ieejas daļā, ko izceļ jumta pārkare. Piebraukšanas daļa ir paplašināta, un izveidota slēgta halle ātrās palīdzības mašīnām – tas no laika apstākļu ietekmes pasargā gan personālu, gan slimniekus. Ievērojot konkursa noteikumu – četrstāvīgo jaunbūvi veidot pēc iespējas zemāku un fasādes apdarē izmantot koku –, tās mērogs ir cilvēcisks un saprotams. Ēkai ir vizuāli viegla jumta daļa ar paplatu pārkari, kas balstīta uz masīvkoka konsolēm. Lai slimnīcu integrētu piejūras vasarnīcu mērogā, apjomam pievienota neliela vienstāvīga piebūve ar transformējamu konferenču telpu, bibliotēku, lasītavu un kafejnīcu. Abus apjomus saista stiklots gaitenis. Dizainiskais pietuvinājums verandu stilistikai atrisināts ar fasādes rūtojumu dažādu lielumu laukumos, koka faktūras dominanti un toņu gammu. Verandas stila tēma turpināta arī iekštelpās, radot tur mājīgumu un pozitīvas noskaņas, kas sekmē atveseļošanos. Grīdas segumam izmantots austa lupatu paklāja motīvs – par laimi, izdevās atrast linoleju ar atbilstošu rakstu! Palātas un koplietošanas telpas apdarītas ar īstu koku vai koka faktūras laminātu; spilgta griestu apgaismojuma vietā izvēlētas slīdošās gaismas. Gaiteņu sienu apdarei izmantoti aizsargpaneļi divos augstumos – lai, pārvadājot slimniekus un aparatūru, netiktu bojātas sienas. Garajos gaiteņos akcentējot māsu posteņu vietas, veidots atšķirīgs grīdas seguma dizains un virs tiem pazemināti griesti.