36. sērija. Varbūt palīgstrādnieku?
Kad man rakstīšana neiet uz priekšu, es vienkārši nolieku darbu malā uz kādu laiku. Tā var būt tējas pauze, puse dienas vai pat divas dienas, taču pēc tam, kad es pie tā atgriežos, visu uzrakstīto jau redzu citām acīm un iepriekšējais šķērslis jau tāds neliekas - un raksts sekmīgi top līdz galam. Taču tas neattiecas uz tiem rakstiem, kuriem jātop gataviem uzreiz pēc notikuma. Bet ar tiem parasti arī lielas problēmas nav, jo emociju iespaidā jau var uzrakstīt pašu velnu. Nolēmām intereses pēc apskatīties internetā, cik varētu izmaksāt strādnieka darbs, kas varētu noslīpēt sienas un uzlikt otru špakteles kārtu, uzlīmēt tapetes. Tad noslīpēt griestus un uzvilkt dekoratīvo apmetumu. Puisis pats jau bija noslīpējis sienas pirms špaktelēšanas, vienu sienas daļu slīpēju arī es. Tai dienā diezgan daudz laika aizgāja telpas sakopšanai, nevajadzīgu lietu iznešanai un sadedzināšanai, kā arī darba rīku sakārtošanai. Biju uzvilkusi pirkstaiņus, bet tiem izdila divi caurumi, tā ka pirksti palika melni, tāpēc vakarā bija jāķeras pie manikīra. Slīpējot sienu, visi mati bija piebiruši, no gaišiem tie pārtapa par tumši pelēkiem. Uzzinājām, ka mazākais, cik tas varētu izmaksāt, ir 300 lati, taču mūs no ši lēmuma atturēja vecāki, kas teica, ka nu jau vairs nekas nav palicis un lielākā daļa jau paveikta. Ja taisa profesionālis, tad uztaisa vienreiz un kārtīgi, izjūtot, kādu kārtu viņš uzliek, vai siena sanāk taisna utt. Taču neprofesionālis to nejūt un var vienā mirklī sataisīt ziepes. Es,lūkojoties uz sienām, neredzu, ka tās būtu grubuļainas vai netaisnas, man tās izskatās ideāli taisnas, taču manam vīrietim šķiet, ka kaut kas tomēr nav uztaisīts, kā vajag. Viņš man vakar atzinās, ka viņam drausmīgi nepatīk visi šie krāsotāju, slīpētāju, špaktelētāju darbi, ka viņām labāk patīkot taisīt logus, durvis, mēbeles - veikt galdnieka darbus. {ARTICLE ID=veras_bloga_saturs_pages NOBR=Yes}
