41. Veras dienasgrāmatas sērija."Atrāvos" par muļķību
Tādā ziņā nevar priecāties, ka ir lieli logi un pie tam vienā istabā veseli četri. Biju paņēmusi speciālu līdzekli logu tīrīšanai un virtuves trauku mazgāšanas švammīti ar vienu raupjo pusi, lai varētu noberzt visus netīrumus, taču bez asa kasītāja arī neiztika, jo ar švammi vien nebija iespējams noņemt piekaltušās apmetuma paliekas. Bija viens spainītis ar ūdeni, kur skaloju švammi, un tīra lupatiņa, ar kuru nomazgāju putas, tad vēl ar sausu.
Tā kā logi bija gaužām netīri, ūdeni bija jāmaina ik pēc piecām minūtēm. Gāju izliet netīro ūdeni vannā un dabūju konkrētu un rupju uzbraucienu no sava vīrieša – ko tu dari! Ko tu tur vannā lej? Tu gribi, lai mēs tūlīt pat to vannu ņemam nost? Tur taču sifons būs pilns ar netīrumiem! Tu to vannu uzstādīji, lai tagad bojātu? Es biju šokā, jo negaidīju tik nervozu un asu reakciju no mīļotā. Tā nu reiz es visu laiku biju darījusi, protams, pie vecākiem, bet izrādās, ka tā nedrīkst. Nav jau nekādu problēmu darīt arī savādāk, vienīgais tā attieksme gan varēja būt savādāk, piemēram, viņš varēja daudz mierīgākā tonī to visu paskaidrot. Tagad man ir mācība, ka netīru ūdeni labāk jālej podā vai ārā.
Todien mīļotais cīnījās ar problemātisku zonu starp sienām un griestiem, kur nav uzlikts putuplasts. Tā vieta diezgan šaura un ar špakteli tur nav viegli ielīst. Viņš ilgi ar to vietu cīnījās. Nošpaktelēja vienreiz, - stūris pie durvīm kā bija dzeltens, tā palika. Tad viņš ņēma palīgā otu. Laikam kādas trīs kārtas uzlika, bet tad jau bija labāk. Tad viņš nopirka speciālu grunti, to malu nogruntēja un tad ar speciālo mitrumnecaurlaidīgo krāsu nokrāsoja. beidzot bija viss kārtībā. Es teicu, ka vajag gan logu ailes, gan arī šo līniju nokrāsot dzeltenā tapešu krāsā, jo liekas, ka tas varētu diezgan labi izskatīties. Bet puisis ne par ko tā negrib.