44. Veras dzīvokļa sērija. Iegrābāmies nepareizajās tapetēs?
Bija jāizdomā, kādā veidā vislabāk smērēt līmi uz tapetēm, jo grīda vēl nav uztaisīta, bet nošmulēt tapetes arī negribas. Bija palikušas vairākas rīģipša plāksnes. Mēs tās no pieliekamā ienesām atpakaļ dzīvoklī un noguldījām uz zemes, tad virsū sākām klāt avīžu lapas. Centāmies to pilnībā nosegt un rīkoties uzmanīgi, lai tās nesabojātu, jo bija noruna, ka atdosim tās kaimiņienei (tā laikam arī izdomājusi kaut ko būvēt). Nomērījām sienas garumu, pielikām vēl dažus centimetrus un uzreiz sagriezām divus ruļļus gabalos. Vēlāk uz tiem ar platu un biezu otu tika smērēta speciālā tapešu līme, kas esot baigi noturīgā un ātri nožūst. Vienā pusē stāvēja smags lineāls, bet otru pusi turēju es, kamēr mans puisis smērēja. Tapetes iznāca līmēt vairākas dienas, jo es nevarēju palīdzēt to darīt, viņam nācās to darīt vienam. Un, kā jau zināms, tapešu līmēšanā bez palīdzības ir divreiz grūtāk un ķēpīgāk, taču viņam izdevās.
Tika uzsmērēti uzreiz vairāki tapešu gabali, tad salocīti abi gali uz vidu, vēlreiz uz pusēm, tad salikti kaudzītē un atstāti uz kādu laiku nostāvēties. Tapetes sākām līmēt no tālākā istabas stūra. Atlocījām vienu tapetes galu, kamēr otrs palika vēl pielīmējies, un likām to pie sienas augšējās daļas. Kad tā bija veiksmīgi pielimēta, tika pamazām iztaisnota otra loksnes daļa. Tas tika darīts ar nolūku, lai tapete nesagrieztos, nesalīmētos, to būtu vieglāk pielikt. Nākamā loksne tika akurāti likta klāt jau esošai un ar speciālu rullīti uz abām pusēm izspiests liekais gaiss un nelīdzenumi.
Visgrūtākās līmešanas vietas bija stūri, jo istabas sienas ir nedaudz šķības. Taču šī problēma tika atrisināta, izdarot griezumu tai vietā, kur tapete grib mest kroku, tādējādi vienu maliņu nedaudz uzlīmējot virsū citai, taču rezultātā ir iegūta pilnīgi gluda tapete un bezkrokaini stūri. Nebija jau tā, ka viss sanāca viegli, bezrūpīgi un ātri, jo tomēr profesionāļi nekādi neesam – šur tur tapete ieplīsa, nošmulējās vai palika paplatāka šķirba. Vietās, kur paredzētas rozetes, tika izgriezti caurumi, bet dažkārt arī tur kaut kas noplīsa vai tika nogriezts pa daudz. Tas viss tika pārtaisīts. Pat tad, kad istaba bija izlīmēta, nevarēja saprast tapešu krāsu, jo caur tapetēm (laikam līmes dēļ) varēja redzēt cauri sienu (pamatnes krāsu) – dažviet tapetes bija dzeltenā krāsā, bet dažviet pat vilka uz tādu kā pelēcīgu. Taču pēc vairākām dienām skats bija pavisam savādāks – tās pilnīgi nožuva, nevarēja redzēt vairs savienojumu vietas, kas bija stingri izteiktas, kad tapetes bija tikko uzlīmētas. Viena neuzlīmēta strēmele palika virtuves zonā, kur nebija savesti kārtībā elektrības kontakti (lai to izdarītu, mums jāsarunā konkrēta diena ar māsas vīru – speciālistu elektrības jautājumos) un kur bija paredzēts likt nosūcēju. Tagad tikai tas viss bija jānobeidz, pieliekot augšā šauru karnīzīti. Nopirkām visparastāko, bez zīmējuma. Pieliekot, tā izskatījās nelāgi, jo tās krāsa atšķīrās no griestu krāsas. Labi, ka mums vēl bija palikusi pāri griestu krāsa. Karnīze tika veikmīgi nokrāsota, un skats uzreiz uzlabojās.
