58. Veras dzīvokļa sērija. Viss vienos putekļos un skaidās
Lai arī es centos pēc iespējas vairāk visu noklāt ar plēvi, drēbes sapakot maisos, taču kaut kādas šķirbas, ko palaidu garām, vienalga palika. Caur tām arī tika iekšā putekļi, visas drēbes bija pieputējušas, nerunājot jau par citām lietām, kas atradās dzīvoklī neapklātas. Pēc mācībām biju atgriezusies vēlu, taču darbi vēl turpinājās, jo mīļotais gribēja maksimāli daudz pagūt izdarīt šodien, lai nenāktos vēl kādu dienu pavadīt putekļos. Es biju ļoti piekususi, taču man nebija, kur likties – netīrā, pieputējušā istabā, kurā vēl zāģēšana nav pabeigta, es nevarēju aiziet gulēt. Nolēmu lieku reizi nestresot un iet vannā - vēl nebiju to izmēģinājusi. Tik sen nebiju gulējusi vannā! Kad iegūlos, sapratu par ko runāja mans mīļais, kurš jau pašā pirmajā pārvākšanās dienā bija vannā. Viņš teica, ka vanna tomēr ir nedaudz par īsu, par ko es tagad arī pārliecinājos. Taču lielāku mēs atļauties nevarējām. Pamanīju, ka ar silikonu aizpildītā sprauga starp sienu un vannu ir izveidota kā grāvītis un tur iepildās ūdens. Būs laikam vēlreiz sprauga jāaizpilda, tikai šoreiz atstājot uzkalniņu, lai tajā neuzkrātos ūdens. Vanna diezgan ātri piepildījās, tek ļoti karsts ūdens (kas man ļoti patīk), un ar vienu boileri pilnībā pietiek mums abiem un pat paliek pāri – nav tādas problēmas kā karstā ūdens trūkums, kas mēdza gadīties, dzīvojot pie vecākiem kuplākā cilvēku skaitā. Tikko gaisā sāka izgarot mitrums, uzreiz ieslēdzās ventilators, un viss mitrums tika izsūknēts prom no telpas. Tas ir ļoti pozitīvi, jo neciešu, kad noraso spogulis. Savukārt no rītiem ir ļoti patīkami ieiet vannasistabā, jo tur vienmēr ir silti. {ARTICLE ID=veras_bloga_saturs_pages NOBR=Yes}
