63. Veras dzīvokļa dienasgrāmatas sērija. Sniegotās Lieldienas
Šīs Lieldienas bija īpašas ne tikai tāpēc, ka viss pagalms bija piesnidzis pilns ar sniegu, ka bija jāvelk ārā jau skapī noslēptie ziemas zābaki, bet arī tāpēc, ka mēs pirmo reizi savā kopā būšanas laikā paši gatavojām un krāsojām Lieldienu olas. Kad mājokļa uzkopšana bija pabeigta, satināmies biezās šallēs un laidām uz mežu, kas atrodas burtiski blakus mājai. Tur meklējām dažādus interesantus zariņus, sūnas, zālītes, ar kuru palīdzību varētu izveidot interesantus rakstus olām. Sniega dēļ bija diezgan pagrūti kaut ko atrast, tomēr paveicās atrast mežā vietas, kur sniegs nebija piesnidzis vai jau bija nokusis. Neesam jau nekādi olu krāsošanas speciālisti, tāpēc zvanījām mātei un prasījām, kas jāliek kastrolī, lai olas nokrāsotos tumšas. Paši zinājām, ka var likt sīpolu mizas, bet mums ieteica pievienot arī ozolu zarus un sagrieztas bietes. Kad kastrolis bija pilns, likām to uz plīts sildīties. Tikmēr uz bāra letes klājām avīzīti un sākām nodarboties ar olu tīšanu. Ņēmām zariņus un ar diegiem tinām tos klāt pie olām. Vēlāk tās ielikām kastrolī, verdošā ūdenī. Patiesībā likās, ka nekāda olu nokrāsošana mums nesanāks un viss darbs pagaisīs vējā, jo pēc kaut kāda vārīšanas laika,, skatoties kastrolī, olas likās tādā pašā krāsā, kā tikko ieliktas. Taču, kad izņēmām tās ārā no katla un noņēmām diegus, zariņi tomēr bija atstājuši savus nospiedumus. Aicinājām dzīvoklī arī ciemiņus, lai kopā ar viņiem sadauzītu olas. Cienastā liku īpašu un interesantu ēdienu Burito, kas tiek gatavots tex mex stilā. Kad olu kauja bija izcīnīta un vakariņas notiesātas, bridām pa sniega kupenām uz šūpolēm, ko vīrieši bija pielikuši pagalmā, lai kārtīgi izšūpotos. Reizē sanāca izbaudīt arī ziemas priekus – pikojoties un taisot sniegavīrus! {ARTICLE ID=veras_bloga_saturs_pages NOBR=Yes}
