69.Veras dzīvokļa sērija. Tā nelaimīgā koridora apdare!
Izstaigājot stendus, uzdūrāmies kastei ar ruļļiem, kuros bija attēlotas dažādas ainavas. Un man tik ļoti iepatikās uz viena no plakātiem attēlotā pludmale ar palmām, ka biju uz 100% pārliecināta, ka man vairs to "rozā" nevajag, bet labāk vajag šo "paradīzi". Biju stāvā sajūsmā un nevarēju vien sagaidīt, kad mīļotais uzlīmēs to uz koridora sienām. Pienāca nākamās dienas vakars, bet mīļotais vēl nebija devis nevienu ziņu, par to, kā ir gājis. Un tikai pašā pēdējā brīdī viņš man piezvanīja un bēdīgā, nedaudz dusmīgā balsī teica, ka viņam tās sienas tapetes/plakāts nepatīk, ka krāsas uz tā izrādās pārāk tumšas un dzīvokļa siena ir nedaudz šķība, ka nevar precīzi salikt uz astoņiem gabaliem sadalīto ainavu. Un vēl sliktā līme, kas bija komplektā ar plakātu! Vidus līmējies labi, bet svarīgākās vietas – plakāta malas nu nekādīgi nevarēja pielīmēt kā nākas - kāda mala tik un tā atnāca vaļā. Mīļotais sūrojās, ka ir nocīnījies visu dienu, iztērējis tik daudz laika, lai saprastu to, ko viņš patiesībā jau no paša sākuma esot domājis – nav vērts to plakātu līmēt, tāpat nekas nesanāks. Es teicu, lai nomierinās un neplēš nost, līdz es atbraukšu mājās. Kad ieraudzīju visu sienu nolīmētu ar pasakaini dzidro pludmales ainavu, pirmais iespaids bija, ka telpa palikusi vismaz divreiz lielāka, bet otrais – dīvaina neparastuma sajūta un patīkamas emocijas. Taču plakāta daļu savienojuma vietas patiešām nebija nekas acīm tīkams. Un, lai arī es teicu, ka man vienalga patīk, puisis jau bija viennozīmīgi izlēmis no plakāta atbrīvoties. Ja jau vienam nepatīk, tad otram jāpiekāpjas un jāmeklē kompromiss. Tagad esam atgriezušies pie sākumpunkta. {ARTICLE ID=veras_bloga_saturs_pages NOBR=Yes}