7.sērija. Lielā dokumentu parakstīšanas diena
Pa to laiku vienalga paspējām vēlreiz pārdomāt dzīvokļa interjeru, pabijām arī Ķīpsalas mēbeļu izstādē Baltic furniture 2007. Galvenais, kas izstādē piesaistīja mūsu uzmanību, bija maziņā iebūvējamā virtuvīte ar modernu bāra leti, grīdas segumi, īpaši parkets, jaunie dušas un vannas kombinācijas modeļi, kompaktās mēbeles, kā arī nedaudz pamielojām acis, skatoties uz greznajām gultām. Lai arī kā mēs gribētu guļamistabu ar lielu, platu, nesaliekamu gultu, tomēr, iekārtojot šo dzīvoklīti, būs vien jāsamierinās ar saliekamu stūra vai parasto dīvānu – vietas taupības nolūkā. Īpaši interesanti šķita kompakto mēbeļu varianti – gulta, kura pārvēršas nelielā dīvānā un sienas skapī – tiešām taupa vietu, tomēr par dizainu te nevar būt ne runas, kaut gan parasti, ja ir liela cena (laikam pāri diviem tūkstošiem latu), tad jābūt gan dizainam, gan arī kvalitātei. Šeit es neredzēju ne vienu, ne otro. Mazo virtuvīti mums piedāvāja par izstādes cenu, kas ir puse no reālās – 1500Ls. Virtuvei nav nekādas vainas, tikai tā netiek pārdota ar santehniku, plīti un krāsni (tātad būs jāpiemeklē attiecīga izmēra un dizaina lietas), kā arī nav zināms, vai tā derēs mūsu telpas parametros, arī krāsa man ne visai patika. Nedaudz pakavējāmies pie jauno modeļu vannu apvienojumiem ar dušu, ieklausījāmies konsultanta teiktajā par tās dažādajām funkcijām – masāžu pēdām un mugurai, dušu no augšas un sāniem, radio un krāsaino apgaismojumu – tas skanēja tik kārdinoši, tomēr beigās mūs nobiedēja cena – 1400 Ls. Pēc izstādes palikām nedaudz apmulsuši, jo īpaši daudz jaunu ideju neredzējām, tomēr ar nepacietību gaidīsim izstādi Māja. Dzīvoklis Pēc nedēļas manu darbu pārtrauca zvans – mīļotais zvanīja, lai paziņotu dienas labāko vēsti – mums ir piešķirts kredīts! Tagad tikai atliek atnākt uz banku un parakstīt līgumu. Sazvanījām visus vecākus un sarunājām tikšanās laiku pie bankas (kaut gan nākt visiem reizē nebija obligāts nosacījums). Aizrāvusies ar dažādu citu darba lietu kārtošanu, nebiju pamanījusi, ka jau sen pienācis laiks doties uz banku. Ceļu uz turieni apgrūtināja ļoti stiprs lietus. Atnākot uz banku, tur jau gaidīja mani vecāki, vēlāk atnāca arī puiša māte. Bija nedaudz neomulīgi, jo tādā situācijā ar vecākiem biju pirmo reizi. Sākumā mani vecāki parakstīja dokumentus par dzīvokļa ieķīlāšanu, tad uz citiem papīriem savu parakstu uzlika arī galvotājs. Un tikai pašās beigās pie parakstīšanas tikām arī mēs – puisim bija vairāk papīru jāparaksta, nekā man, jo viņš ir kredīta ņēmējs (tādēļ arī vēlāk visas darīšanas bankā būs jākārto viņam). Kredītspeciālists padalījās ar iespaidiem no komisijas sēdes un atklāja, ka komisijas sastāvā esošie cilvēki bija pārsteigti, cik abas ģimenes var būt viena otrai izpalīdzīgas un palīdzēt saviem bērniem. Mums gan tas liekas pašsaprotami! Gadījās arī viens nepatīkams moments – es biju satraukusies, jo kavēju universitātē semināru, kurā bija jāuzstājas, tāpēc gribēju, lai parakstīšana rit bez jebkādām aizķeršanām un kavējumiem, bet, neskatoties uz to, kredītspeciālists bija ieinteresēts iegūt papildus klientus bankai un sāka ilgu un izplūdušu sarunu par pensiju līmeņiem, kas manus vecākus nemaz neinteresē, jo viņiem ir savs bizness. Ar parakstīšanu jau nekas nebeidzās, jo mums līdz ar vecākiem bija jādodas pie notāra, lai nostiprinātu dzīvokļa ķīlu. Tomēr māte pamanīja manu uztraukumu un teica, lai puisis mani ved uz mācībām, ka viņi paši tiks galā. Vakarā tikāmies mājās un norēķinājāmies ar mammu par notāra izmaksām – tie bija 22 Ls. Nākamajā dienā mani vecāki aizbrauca uz zemesgrāmatu nodaļu, lai ķīlai uzliktu hipotēku – tas izmaksāja aptuveni 50 Ls. Tagad tikai atliek gaidīt ķīlas apstiprinājumu (parasti aptuveni divas nedēļas), ko var uzzināt, piezvanot uz attiecīgu iestādi, bet banka to var redzēt iekšējās sistēmas datos. Piezvanījām arī dzīvokļa īpašniecei, lai brīdinātu, ka kredīts ir veiksmīgi paņemts un drīz būs jāslēdz arī pirkšanas-pārdošanas līgums. Apvaicājāmies par līguma sastādīšanu un vienojāmies, ka to darīsim mēs. {ARTICLE ID=veras_bloga_saturs_pages NOBR=Yes}
