Vides eksperti norāda uz nepieciešamību mainīt paradumus, lai apturētu negatīvās klimata izmaiņas
Ja klimata pārmaiņas turpinās attīstīties pašreizējā tempā, tas var novest pie neatgriezeniskām sekām, kas var ietekmēt ne tikai dabu, bet arī cilvēkus, "Mangaļi dabas fonda" rīkotajā diskusijā atzinuši eksperti.
Lai apturētu negatīvās klimata izmaiņas, pašiem iedzīvotājiem būtu jāmaina savi ikdienas paradumi - tas ir vienīgais, ko vēl var darīt, jo klimata pārmaiņu ietekme uz ekoloģiju vairs nav apturama, uzskata vides eksperti.
Fonda vadītāja Inese Rone norādījusi, ka Latvijā pēdējos gados vētras ir novērotas daudz biežāk, kā arī ir dažādi citi dabas untumi, piemēram, ilgstošs sausums vasarā. Klimata pārmaiņu radītais domino efekts jau esot sācies, viņasprāt, vēl nav par vēlu, lai ar saviem paradumiem mazinātu ietekmi uz vidi.
Klimata pārmaiņas ietekmē arī ekonomiku un uzņēmējdarbību. Ar dabas untumiem jāsaskaras arī lauksaimniekiem, skaidrojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata un vides politikas integrācijas departamenta direktore Ilze Prūse. Piemēram, šogad kailsala dēļ Latvijas lauksaimniekiem bija jāpārsēj līdz 70% ziemāju sējumu. Pasaulē zaudējumi no klimata pārmaiņām ir 0,8% no iekšzemes kopprodukta, bet līdz 2030.gadam šis apjoms varētu būtiski pieaugt.
Klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi varēšot just arī saistībā ar cilvēku veselību, atzinis entomologs Voldemārs Spuņģis. Latvijā pēdējo gadu laikā ir konstatētas jaunas kukaiņu sugas, kas mūsu klimatiskajai joslai līdz šim nav bijušas raksturīgas. Jaunu sugu parādīšanās var veicināt arī jaunu vīrusu izplatību, kam šīs klimata joslas iedzīvotāju imūnsistēma var nebūt gatava. Tas nozīmē, ka palielināsies riski saslimstībai ar slimībām, kas līdz šim raksturīgas dienvidu valstīm.
Vides eksperti norāda, ka Latvijā 20.gadsimtā gada vidējā temperatūra ir pieaugusi par vienu grādu, pēdējos gados pieaugums bijis īpaši straujš. Vidējā ziemas, pavasara, vasaras un rudens gaisa temperatūra ir pieaugusi par attiecīgi 1,8 grādiem, 2,2 grādiem, 0,9 grādiem un 0,2 grādiem. Savukārt 10 gadu laikā upju un ezeru ledus sezonas garums samazinājies par 5-10 dienām. Palielinājies intensīvu un ļoti intensīvu nokrišņu dienu skaits ziemā, kā arī nepārtraukta sausuma perioda garums bez nokrišņiem.
Jau vēstīts, ka "Mangaļi dabas fonds" šajā pavasarī sāka izglītojošu projektu "Esi atbildīgs par dabu! Latvija pēc 30 gadiem", kura laikā iedzīvotāji aicināti pārdomāt savus paradumus, lai mazinātu saimnieciskās darbības un klimatisko pārmaiņu ietekmi uz bioloģisko sugu daudzveidību Latvijas upēs un ezeros.
Par projekta vēstnešiem ir izvēlēti pieci simboli Latvijas dabā - zaļā upesspāre, Dortmaņa lobēlija, ziemeļu upespērlene, ūdru un zivju dzenītis. Tie simbolizēs cilvēku rīcības un dabas pārmaiņu ietekmi uz saldūdens bioloģisko daudzveidību 30 gadu laikā.
Rīga, 15.maijs, LETA.
Foto:jonas.lowgern/Flickr
