Viedoklis: Būvniecībā nepieciešama gudra risku vadība, iepirkumu sistēmā – pārmaiņas
Raksta autore: Jeļena Gavrilova, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle
Valstij nozīmīgu būvniecības projektu īstenošana vienmēr ir izaicinājumu pilns process, kas var ilgt no trīs līdz pieciem gadiem, un, lai arī cik rūpīgi plānotu izmaksas, termiņus un riskus, neparedzēti apstākļi ir neizbēgami, tādēļ jāsaka, ka būvniecības projektu gaitā nepieciešamība pēc izmaiņām projektā, termiņu pagarinājumiem vai papildu izmaksu pielīgšanas rodas salīdzinoši bieži. Tie var būt saistīti gan ar strauju būvmateriālu cenu un darbaspēka izmaksu kāpumu, gan ar materiālu piegādes kavējumiem, gan ar papildus pasūtītāja uzdotām izmaiņām (saistībā ar izmaiņām ēku lietotāju prasībās), kā arī ar atklājumiem, ar ko jārēķinās, īpaši, ja tiek veikta vēsturisku pārbūve. Tāpēc ārkārtīgi būtiska ir sadarbības partneru izvēle. Sagaidām konstruktīvu sadarbību ar būvniecībā ietaisītajām pusēm un godprātīgu attieksmi ceļā uz vienotu mērķi – uzbūvēt kvalitatīvu objektu, ar kuru mēs visi, Latvijas sabiedrība varam lepoties.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) strādā pēc starptautiskā FIDIC līguma principiem. Mūsu noslēgtie būvniecības līgumi parasti neparedz iespēju vienkārši palielināt līgumcenu. Tomēr, apzinoties nozares specifiku, līgumos paredzēti mehānismi, kas ļauj risināt neparedzētus apstākļus, piemēram, finanšu rezerves, izmaksu indeksāciju vai iespēju pagarināt termiņu, ja tas objektīvi pamatoti.
Līgumu izbeigšana ar būvniekiem VNĪ praksē drīzāk ir izņēmums, nevis ikdiena – mūsu mērķis nav pārtraukt sadarbību vai piemērot sodus, bet panākt, lai projekti tiek pabeigti laikā un ar augstu kvalitāti. Lielākā daļa projektu, neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, tiek pabeigti, jo VNĪ kopā ar būvniecības procesa dalībniekiem katram izaicinājumam proaktīvi meklē risinājumus. Pēdējo trīs gadu laikā VNĪ ir strādājusi pie vairāk nekā 120 dažāda mēroga infrastruktūras projektu īstenošanas. Sadarbība būvnieka pārkāpumu vai neparedzētu apstākļu dēļ ir pārtraukta tikai četros gadījumos – aptuveni 3% no kopējā projektu skaita. Divos gadījumos projektu īstenošana tika pilnībā apturēta, jo nebija iespējams nodrošināt papildu finansējumu sadārdzinājuma segšanai. Jāuzsver, ka šajos projektos būvdarbi vēl nebija uzsākti. Pārējos divos gadījumos bija nepieciešams mainīt būvnieku, jo uzņēmēji nespēja pierādīt būvniecības sadārdzinājuma iemeslus un turpināt darbu. Šie gadījumi galvenokārt bija saistīti ar ārkārtējiem apstākļiem ārpus būvnieku vai pasūtītāja tiešas ietekmes – piemēram, Covid-19 radītajiem ierobežojumiem, būvmateriālu un darbaspēka cenu šoku pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un globālajām piegāžu ķēžu problēmām, atsevišķos gadījumos iemesls ir bija arī būvnieka nepietiekama kapacitāte vai organizatoriskie trūkumi. Vai to var saukt par fundamentālu problēmu? Drīzāk varētu teikt, ka fundamentāls izaicinājums ir sistēma kopumā – būvniecības nozare ir ļoti jutīga pret ārējiem apstākļiem.
Lai projektu izpildē būtu mazāk sarežģījumu, nepieciešama gudrāka risku vadība: iepirkumos nepieciešams paredzēt reālākus nosacījumus un rezerves, līgumos iestrādāt elastīgākus mehānismus neparedzētiem apstākļiem un ieviest mehānismus, kas veicinātu ciešāku sadarbību starp pasūtītāju, būvnieku un projektētāju visa būvniecības procesa gaitā.
VNĪ ieskatā iepirkumu procesiem jākļūst ātrākiem un efektīvākiem, tādēļ VNĪ kā viens no vadošajiem būvniecības darbu pasūtītājiem Latvijā deva savu artavu, sniedzot ieteikumus un daloties ar savu kompetenci un pieredzi Finanšu ministrijas organizētajā darba grupā Publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Piemēram, pašreizējais publiskā iepirkuma likums (PIL) paredz tikai vienu iespēju no dalības iepirkumā uz trīs gadu periodu izslēgt pretendentu, ar kuru iepriekš uzņēmēja vainas dēļ ir ticis izbeigts iepirkumu līgums, taču praksē redzam, ka šāda izslēgšanas nosacījuma esamība nemotivē uzņēmējus godprātīgi pildīt līguma saistības, jo līguma laušana pasūtītājam ir visdārgākais un neefektīvākais scenārijs, no kura visi pasūtītāji mēģina izvairīties. Nereti tas nav iespējams, piemēram, projekta realizācijas un finansējuma apguves termiņu, piemēram, piesaistīto ES struktūrfondu līdzekļu dēļ, tāpēc pasūtītājs “ar sakostiem zobiem” cenšas panākt kompromisu un turpināt līgumu, taču atkārtoti sadarboties ar šādu uzņēmēju pēc brīvas gribas negatīvās pieredzes dēļ negribētu.
VNĪ ieskatā situāciju uzlabotu, ja PIL tiktu paredzēta iespēja izslēgt pretendentu no dalības iepirkumā uz trīs gadu periodu arī tad, ja būvuzņēmējs nav pildījis tādus ar pasūtītāju noslēgtā iepirkuma līguma nosacījumus, par kuru nepildīšanu pasūtītājam līgumā ir paredzētas tiesības vienpusēji izbeigt līgumu, kā, piemēram, darba izpildes termiņš, budžets, kvalitātes vai darba drošības aspekti.
Papildus jāuzsver, ka godprātīga attieksme ir nepieciešama arī no būvnieku puses. Piedaloties iepirkumā, uzņēmējiem nevajadzētu mēģināt nodarboties ar cenu dempingu, bet gan reāli izvērtēt gan projekta izmaksas, gan savu kapacitāti to īstenot. Diemžēl praksē nereti nākas “auklēties ar būvniekiem” – ikdienā stāvēt blakus objektā, kontrolēt, vai darbinieki vispār strādā, vai darbi notiek atbilstošā tempā un vai apakšuzņēmēji saņem pienācīgu samaksu. Taču redzam arī pozitīvu virzību. Jaunākās būvnieku paaudzes jau demonstrē citu attieksmi – rūpīgāk izvērtē aprēķinus, reālāk pieiet termiņu plānošanai un atbildīgi uzņemas saistības. Tas ļauj cerēt, ka nozares kultūra kopumā virzās uz kvalitatīvāku un ilgtspējīgāku būvniecības procesu.
