Viedoklis: Būvniecības nozari demotivē zemākās cenas kritērijs un “pieredzes limits”
“Arvien mazāk būvniecības un projektēšanas nozares uzņēmumu Latvijā piedalās valsts un pašvaldību izsludinātos iepirkumos valsts infrastruktūras projektēšanā un būvniecībā, jo nespēj konkurēt ar neadekvāti zemu cenu piedāvājumiem, kas kropļo tirgu nozarē,” norāda SIA “Būvinženieru konstruktoru birojs” valdes loceklis A. Grasmanis.
A. Grasmaņa viedokli apliecina Iepirkumu uzraudzības biroja statistikas dati. 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, pieaudzis to iepirkumu skaits būvniecības nozarē, kuros ir pieteicies tikai viens pretendents (no 12,9% uz 19,4%).
Lētākais piedāvājums ir lemts neveiksmei
“Sistēma, kas konsekventi būvēta uz “zemākā cenu piedāvājuma” pamatiem, neņemot vērā uzņēmumu kvalifikāciju, pieredzi utt, ne tikai bremzē, bet kropļo projektēšanas un būvniecības nozares attīstību kopumā. Lētākais piedāvājums pēc būtības ir sākums nekvalitatīva galaprodukta radīšanai,” komentē A. Grasmanis. Viņš uzskata, ka ir jārada vide, kas veicinātu augsti profesionālu projektēšanas un būvniecības uzņēmumu dalību valsts infrastruktūras projektos un nodrošinātu kvalitatīvu, rentablu un savlaicīgu publisko būvniecības projektu īstenošanu.
Lai būvkompānijas būtu motivētas piedalīties valsts un pašvaldību izsludinātos iepirkumos, jāveic izmaiņas normatīvajos aktos.
A. Grasmanis aicina veikt reformas iepirkuma sistēmā, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un maksimāli izslēgtu pēkšņus būvniecības izmaksu kāpumus, būvobjektu nodošanas termiņu kavēšanu utt.: “Pasūtītājam, pirmkārt, ir jāvērtē gan speciālista, gan uzņēmuma pieredze, kompetence, reputācija. Ir rūpīgi jāizvērtē kvalifikācija un pieredze līdzīgos projektos, panākumi to veiksmīgā projektēšanā un ieviešanā. Galu galā būtisks kritērijs ir vai uzņēmumā strādājošo vidējais algu līmenis atbilst nozares vidējam līmenim valstī. Līdz ar to pierādot, ka pretendents nedarbojas ekonomikas pelēkajā zonā. Līdz ar to finanšu piedāvājumam jābūt vienam no nevis galvenajam vērtēšanas kritērijam.”
Pieredzei nav “derīguma termiņa”
Grasmanis uzskata, ka ir jāmaina pieeja iepirkumu tehniskajā specifikācijā norādīt, ka “uzņēmējam ir jābūt pieredzei konkrētu projektu realizēšanā pēdējo 3 vai 5 gadu laikā”. “Tā ir absurda prasība. Piemēram, ja projektētājam līdzīga pieredze bijusi pirms sešiem gadiem, tad viņš automātiski vairs nekvalificējas un nevar startēt iepirkumā. Šādā veidā mākslīgi tiek veidots sava veida “īpašo uzņēmumu saraksts”, būtiski sašaurinot konkurenci konkrētu projektu realizēšanā. Es neredzu pamatojumu šiem definētiem laika limitiem, kad tu kā izpildītājs esi derīgs projektēt konkrētu būvi un kad tavs derīguma termiņš jau ir beidzies. Ja līdzīga būve ir projektēta nedaudz senāk, tas nenozīmē, ka šī pieredze ir kaut kur pazudusi.”
Viņš norāda, ka valsts iepirkumiem jāmotivē uzņēmēji attīstīt legālu, uz godīgiem uzņēmējdarbības principiem balstītu darbību, ieviešot darbam nepieciešamu modernu programmatūru, lai darbu pie valsts līmeņa infrastruktūras izpilda kvalitatīvi un laicīgi.
