Viedoklis: Eiropas Komisija iestājas pret sankcionētu koksnes produktu ieplūšanu no Ķīnas 

Raksta autors: Mārtiņš Lācis, AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis

Šonedēļ (2025. gada jūnijā) spēkā stājās Eiropas Komisijas maijā noteiktās pagaidu antidempinga muitas nodokļa likmes cieto lapu koku saplākšņiem no Ķīnas, tostarp bērza saplākšņu izstrādājumiem. Tās būs spēkā uz atlikušo izmeklēšanas laiku līdz šī gada novembrim.  

Pagaidu antidempinga muitas likme – 25,1% Ķīnas uzņēmumam “Pizhou Jiangshan Wood Co., Ltd.” un 62,4% visām pārējām Ķīnas kompānijām – atspoguļo būtiskos dempinga apjomus un radīto negatīvo seku mērogu. Piedāvātie tarifi ir pamatoti, jo Ķīnā ražotā saplākšņa cenas pēc šo tarifu piemērošanas pietuvosies ES ražotāju pašreizējā izmaksu un cenu līmenim. Šī nodrošinājuma pakāpe ļaus saglabāt līdzvērtīgas konkurences iespējas mūsu ražotājiem, vienlaikus radot drošus un paredzamus piegādes apstākļus. 

Iepriekš minētā izmeklēšana sākta 2024. gada oktobrī, reaģējot uz vairāku ES valstu ražotāju sūdzībām par Ķīnas cietkoksnes saplākšņa importu. Pētījumā organizācija “Greenwood Consortium” atklāja ievērojamu dempingu, kas sasniedza pat 144,3% un 192,7% un kas rada negatīvu ietekmi Eiropas ražotājiem. 

Nelegāla un negodīga tirdzniecība ar saplāksni ES ilgstoši veicinājusi gan ekonomiskus, gan politiskus riskus. Pēdējā laikā atklātas vairākkārtējas sankciju apiešanas pazīmes – Krievijas vai Baltkrievijas bērza saplāksnis nonāk ES caur trešajām valstīm, piemēram, Ēģipti, Kazahstānu, Uzbekistānu, Gruziju, Turciju un pat Ķīnu. 

AS “Latvijas Finieris” jau vairākus gadus aktīvi sadarbojas ar starptautiskām un nacionālām institūcijām, lai veicinātu tirgus caurredzamību un ierobežotu nelegālās produkcijas kustību. Sadarbībā ar Eiropas Komisiju, Eiropas Koksnes plātņu ražotāju federāciju un Latvijas atbildīgajām iestādēm mēs regulāri analizējam tirgus datus un koksnes izcelsmes informāciju. Pateicoties uz kopīgiem mērķiem un rezultātiem orientētām aktivitātēm, 2024. gadā panākts būtisks progress – nelegālā saplākšņa imports Latvijā samazinājās 30 reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ir svarīgi atzīmēt solidaritāti un labo praksi, kādu demonstrē gan Ārlietu ministrija, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde, gan Valsts meža dienests u.c. publiskā sektora institūcijas. Tomēr problēma joprojām pastāv citās ES valstīs, kur šādi koksnes produkti tiek importēti un tālāk pārsūtīti uz citām ES dalībvalstīm.

Kā Eiropas līderis bērza saplākšņu ražošanā mēs pilnībā atbalstām stingrākus tirdzniecības aizsardzības mehānismus, kas balstīti godīgā konkurencē un ilgtspējīgā mežsaimniecībā. Komisijas pagaidu lēmums apliecina, ka Ķīnas ražotāji aktīvi piemēro dempingu, kas ne tikai apdraud ES ražotāju konkurētspēju, bet arī rada riskus patērētājiem, tostarp nelikumīgu koksnes produktu nokļūšanu tirgū.

Mēs novērtējam Eiropas Komisijas iniciatīvu, vienlaikus aicinot saglabāt augstāko modrību. Jau šobrīd redzam pirmās dempinga novēršanas mēģinājumu pazīmes: nelielas, taču ekonomiski nepamatotas produkta tehniskās modifikācijas, neprecīzas etiķešu norādes. Vairāki Ķīnas ražotāji atsaucas uz izejmateriālu (bērza apaļkoku un finieru) iegādi ES un tieši Latvijā. Taču “Eurostat” un Latvijas dati par eksportētiem apjomiem uz Ķīnu ir niecīgi un noteikti nepietiekoši importētajiem bērza saplākšņu apjomiem ES. Bieži sagatavotie un izcelsmi apliecinošie dokumenti ir kopēti vairākas reizes vai falsificēti. Tajā pašā laikā bērza apaļkoku, finieru un saplākšņu imports no Krievijas uz Ķīnu turpina pieaugt. Mūsu pieredzē diemžēl ir gadījumi, kad starptautiskās sertifikācijas sistēmu pārstāvošās organizācijas (FSC u.c.) nespēj nodrošināt patērētājiem pārliecību par produktu izejmateriālu izcelsmi. Ceram, ka Eiropas Komisija rīkosies izlēmīgi, lai novērstu šīs negodīgās un nelikumīgās prakses.

ES ražotāji – to vidū AS “Latvijas Finieris” – arī turpmāk apņēmīgi monitorēs tirgus situāciju, regulāri vērtējot importa apjomus, cenu dinamiku un izcelsmes dokumentu autentiskumu.

Saplāksnis – jo īpaši bērza – ir nozīmīgs ieņēmumu avots Krievijai un Baltkrievijai. ES sankcijas aizliedz tieši vai netieši iegādāties, importēt vai nodot saplāksni un citus koksnes izstrādājumus, kuru izcelsme ir Krievijā vai Baltkrievijā vai kas tiek eksportēti no turienes. Ir aizliegti arī saistītie pakalpojumi, tostarp starpniecība, loģistikas atbalsts un noliktavu pakalpojumi. Turklāt vairāki oligarhi, kas ir saistīti ar kokapstrādes rūpniecību Krievijā un Baltkrievijā, ir iekļauti ES individuālo sankciju sarakstā, kas ietver aizliegumu tieši vai netieši viņiem darīt pieejamus līdzekļus vai ekonomiskos resursus.

Lai pārdotu savu saplāksni ES, Krievijas un Baltkrievijas ražotāji izmanto trešo valstu uzņēmumus, kas pārpako un pārmarķē viņu produktus. Šie uzņēmumi cenšas slēpt produktu patieso izcelsmi, iesniedzot viltotus vai maldinošus dokumentus, tajā skaitā  rēķinus, izcelsmes sertifikātus, ieguves vietas apliecinājumus un neatkarīgu trešo pušu sertifikātus, piemēram, zaļo marķējumu. Preces tiek piegādātas pa autoceļiem, dzelzceļu vai jūru. Tāpēc ES stingri veic pārbaudes attiecībā uz importētā saplākšņa izcelsmi visās piegādes ķēdēs.

Noslēgumā vēlos atzīmēt, ka ikviens patērētājs, kurš apzināti iegādājas sankcionētas preces un produktus, tajā skaitā koksnes, piedalās nežēlīgās un brutālās Krievijas “kara mašīnas” finansēšanā.