Viedoklis: enerģētiskā (ne)atkarība – ko izvēlēsies Saeima?
Raksta autors: Artūrs Toms Plešs, "Eurowind Energy Neue Energien" izpilddirektors
2019. gadā 75% no Spānijas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas veidoja dārgā gāzes ģenerācija. Pēc septiņiem gadiem, attīstot pašu ražošanas jaudas, šis īpatsvars samazinājies līdz 19%. Rezultāts ir iespaidīgs – 2025. gada pirmajā pusē elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Spānijā bija par 32% zemākas nekā vidēji Eiropas Savienībā, bet Spānijas Bankas aplēses rāda, ka tās bija par 40% zemākas, nekā būtu bijis, ja ražošanas struktūra saglabātos 2019. gada līmenī.
Tas kļuva iespējams, pateicoties tā dēvētajam merit order efektam – kad lēta, valstī ražota elektroenerģija izspiež no tirgus dārgo importēto gāzi. Jo vairāk pašu jaudu ir sistēmā, jo stabilākas kļūst cenas. Tas nav vides jautājums – tā ir ekonomikas loģika un valsts drošība.
Patlaban Latvijā elektroenerģijas cena veidojas līdzīgi – dārgā gāze nosaka cenu līmeni. Kamēr vēja jaudu īpatsvars ir zems, saglabājas atkarība no importa un ģeopolitiskajiem riskiem. Tas nav tikai tehnisks vai politisks aspekts – tā ir mūsu ekonomiskās noturības un drošības problēma.
Dažkārt dzirdams pretarguments: Spānijā ir vairāk saules un vēja, tāpēc Latvijai nebūs iespējams atkārtot šīs valsts panākumus. Patiesībā Latvijai ir milzīgs potenciāls gan sauszemē, gan jūrā, jo atrodamies klimatiskajā zonā ar stabilām vēja plūsmām, un mūsdienu tehnoloģijas ļauj efektīvi izmantot arī augstākos gaisa slāņus.
Ja nemainīsim pieeju, turpināsim pārmaksāt – gan kā patērētāji, gan kā valsts kopumā. Turklāt jau sen runājam par to, ka Latvijas nākotne ir eksportā ar augstu pievienoto vērtību – IT un citu zināšanu ietilpīgu pakalpojumu jomās. Šis virziens ir mūsu ekonomiskās attīstības pamats: dzīves dārdzības un darbaspēka trūkuma apstākļos nevaram konkurēt ar lētās ražošanas valstīm.
Šāda tipa industrializācija – augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un tehnoloģisko nozaru izaugsme – nav iespējama bez lētas un stabilas elektroenerģijas. Piemēram, Somija šobrīd piedzīvo datu centru uzplaukumu, ko veicina mākslīgā intelekta attīstība un nepieciešamība pēc lielas skaitļošanas jaudas. Viens liels datu centrs rada 20–50 darbavietu un prasa stabilu energoapgādi. Arī mēs varam kļūt par šādu centru – ja spēsim nodrošināt pietiekamu apjomu vietēji ražotas un pieejamas elektroenerģijas.
Paši vēja parki jau šobrīd rada darbavietas – un ne mazums. Atbilstoši Wind Europe aplēsēm, vēja enerģētikas nozare jau šodien Eiropā nodrošina 350 000 darba vietu, bet līdz 2028. gadam pieprasījums pēc speciālistiem palielināsies gandrīz divkārt. Tas nozīmē noturīgu nodarbinātību un attīstību tajos novados, kur iepriekš neradās jaunas darba vietas. Latvijā tas ir ļoti svarīgs aspekts.
Kā uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), vēja enerģijas attīstība ir atslēga konkurētspējai un izaugsmei, jo bez pietiekama daudzuma vēja parku nav iespējams nodrošināt zemas un reģionāli konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas. Lēta enerģija ir ne tikai priekšnoteikums uzņēmējdarbības attīstībai, bet arī zemākas cenas mājsaimniecībām. Kopumā tas rada apstākļus ražošanas izaugsmei, investīcijām un jaunu darbavietu radīšanai.
Katrs megavats, kas saražots tepat Latvijā, ir ieguldījums tarifu samazināšanā, reģionu attīstībā un ekonomiskās neatkarības stiprināšanā. Jau šodien vēja parki sniedz taustāmus ieguvumus vietējām kopienām – tie rada ilgtermiņa nodarbinātību, veicina vietējos uzņēmumus un loģistiku, nodrošina ikgadējus maksājumus pašvaldībām un zemes īpašniekiem, stiprinot reģionu budžetus.
Kamēr Lietuva un Igaunija mērķtiecīgi palielina vēja enerģijas īpatsvaru savā energoapgādē, Latvija joprojām diskutē, vai tas mums vispār ir vajadzīgs. Tomēr, neskatoties uz jautājumiem un šaubām, ir pienācis brīdis godīgi atbildēt pašiem sev: vai turpināsim vilcināties, vai arī kļūsim par valsti, kur enerģija ir konkurētspējas priekšrocība, nevis vājā vieta? Katrs kavēšanās gads nozīmē zaudētas investīcijas, neizveidotas darbavietas un augstākus rēķinus. Ir jābeidz uztvert vēja parkus kā apdraudējumu un jāsāk tos redzēt kā ekonomiskās neatkarības infrastruktūru.
Spānija jau parādīja, kā tas darbojas. Tagad mūsu kārta.
