Viedoklis: Partiju īsajās programmās iztrūkst konkrētāks piedāvājums resursu ilgtspējīgā izmantošanā
Ģeopolitiskā situācija un straujais cenu kāpums ir aktualizējis jautājumus par resursu ilgtspējīgāku izmantošanu gan valsts, gan individuālā līmenī. Valsts īstenotajai politikai un izmantotajiem instrumentiem ir liela ietekme, lai Latvija sev pieejamos resursus izmantotu ilgtspējīgi, jēgpilni un vienlaikus ekonomiski efektīvi. Ilgtspējīgi risinājumi resursu izmantošanā būs kritiski svarīgi, lai risinātu energokrīzi ilgtermiņā. Tomēr to kandidātu sarakstu 4000 zīmju programmās [1], kas saskaņā ar socioloģiskajām aptaujām [2] varētu iekļūt 14. Saeimā, piedāvājums resursu ilgtspējīgā izmantošanā ir virspusējs un aprobežojas ar vispārīgām frāzēm.
“Partijas savās īsajās programmās koncentrējas uz vispārīgām frāzēm par Zaļo kursu, investīcijām energoefektivitātē, zaļāku Latviju un enerģētisko neatkarību. Taču ir partijas, kuras pat šos vārdu savienojumus savās programmās nav iekļāvušas un vides ilgtspējas jautājumus ignorē. Vienlaikus ir pilnīgi skaidrs, ka vides aizsardzības, klimata neitralitātes un ilgtspēja turpmākajos gados joprojām būs visas Eiropas Savienības (ES) prioritāšu augšgalā, caurvijot ikvienu nozari un politiku. Tāpēc arī 14. Saeimā ievēlētajiem deputātiem un arī jaunajai valdībai būs jau jāpiedāvā konkrēti risinājumi, kā skaistās frāzes tiks piepildītas ar saturu un sasniegsim ES un nacionālos mērķus,” uzsver "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis.
Eiropas Zaļais kurss, kas ir ceļvedis ilgtspējīgākai Eiropai, jau šobrīd visām ES dalībvalstīm nosaka konkrētus sasniedzamos mērķus, piemēram, līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55% un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Savukārt atkritumu apsaimniekošanā līdz 2035. gada beigām ir jānodrošina, ka poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir ne vairāk kā 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma (šobrīd Latvijā poligonos apglabā ~50%). Resursu ilgtspējīgāka izmantošana būs kritiski svarīga, lai šos mērķus sasniegtu. Attiecīgi Latvijai, īpaši ņemot vērā arī ģeopolitisko situāciju un energoresursu krīzi, jāveido atbalsta instrumenti, lai ātrāk notiktu straujāka pāreja uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Turklāt šajā jautājumā resursu jautājums ir jāskata ievērojami plašāk nekā Latvijā ierasts, veicinot arī alternatīvo kurināmo izmantošanu, piemēram, speciāli sagatavoto nepārstrādājamo atkritumu masu.
“Kopīgi ar valsts un privātā sektora organizācijām esam panākuši, ka pēdējos gados arvien vairāk atkritumus uztveram kā resursus, nevis poligona kalnu. Pārstrādei nodoto atkritumu apjoms Latvijā pakāpeniski aug, taču joprojām ievērojama daļa no atkritumiem tiek noglabāti poligonos pat tad, ja tos varētu izmantot kā resursus, tostarp, arī enerģijas ieguvei. Latvija pagaidām nav tik bagāta, lai savus resursus apraktu poligonos, tāpēc nākamajai Saeimai un valdībai no diskusijām ir jānonāk jau pie konkrētiem instrumentiem, kā šos pārstrādei nederīgos resursus varam izmantot savas energoneatkarības stiprināšanai un emisiju samazināšanai,” saka K. Zakulis.
Piemēram, “CleanTech Latvia” veiktās aplēses liecina, ka, reģenerējot, proti, sadedzinot ar siltuma enerģijas ieguvi, 30% no Latvijā radītājiem sadzīves atkritumiem, varētu aizstāt aptuveni 10% no Latvijas ikgadējā gāzes patēriņa. Attiecīgi arī Latvijā tāpat kā citās Rietumeiropas valstīs enerģijas ieguvē varētu novirzīt to sadzīves atkritumu masu, kas šobrīd nav pārstrādājama un tiek apglabāta poligonos. Šīs masas reģenerācija balstās tikai lokālos risinājumos, jo šo materiālu eksports nav ekonomiski un ekoloģiski pamatots. Turklāt jau šobrīd Latvija no valsts budžeta maksā ES tā saukto “nepārstrādātās plastmasas nodokli” par to tirgū novietoto plastmasas iepakojumu apjomu, kas nav ticis pārstrādāts. Šī summa veido aptuveni 20 miljonus eiro gadā.
"Latvijas Zaļais punkts" aicina ikvienu iedzīvotāju iepazīties ar 14. Saeimas vēlēšanās kandidējošo partiju programmatisko piedāvājumu un pieņemt informētu izvēli, tostarp, attiecībā uz vides ilgtspējas jautājumiem.
