Vieta interpretācijām
Šoreiz tas ir jāsaprot burtiskā nozīmē, jo aiz ēkas ir tikai mežs. Mežs, kas priecē saimniekus ar vētras aukām, lietus brāzmām un viršu ziedēšanu atvasarā.
Šobrīd tik aktuālā ekoloģiskā būvniecība izvirza savus noteikumus, ēkai ienākot dabiskajā vidē, pēc iespējas jāsaglabā līdzsvars, saudzējot un pielāgojoties. Kompleksais projektēšanas un būvniecības process aptvēra visu priekšnoteikumu spektru no konkrētās ēkas līdz ielas asfaltēšanai, jo pašvaldība pieprasīja uzstādīt arī ielas apgaismojumu. Dzīvojamā ēka ar elegantu nojumi veiksmīgi sabloķēta ar saimniecības un garāžas novietni. Dizainiski modelētais nojumes izliekums dod iespēju ēku uztvert kā veselumu un praktiski pasargā no nokrišņiem. Divslīpņu stāvā jumta jaunrade – notekcaurule iet pa jumta daļu, atstājot pārkari brīvu, tā radot viegluma sajūtu. Savukārt balkons un izeja uz terasi atdzīvina plaknes, bet garenfasāžu lielais stiklojums ēkai piedod plašumu, uztverot "meža dārzu" ar melleņu mētrām, sūnu klājumu un dažu labu sēni. Īpašnieki vēlās atstāt dabisko dabas dārzu, neko nemainot, un tikai ap pašu māju ir kopts mauriņš. Sīkums, bet pārdomāts. Terases koka režģis darināts ar spraugām, kur pazust skujām un lietus pilieniem. Ja telpu jebkurā brīdī ir iespējams radikāli pārradīt, tad ēka ir ilglaicīga un tas liek būtiski izsvērt visus par un pret. Šoreiz par un pret tai "pievienoto vērtību" – dabisko vidi. Vide ir elastīga, ja emocijas ir brīvas, tad domas raisās lidojumā. Gala rezultātu zināmā mērā nosaka pieejamie apdares materiāli, elementu uzsvērums un to variējums. Šoreiz apkārtne rosināja arhitektu lietot jaunus elementus, tā nojaucot materiālu ierastās robežas. Ēkas metāla zaļganpelēkais krāsojums saplūst ar meža tonalitāti. Kapars un koka siltais pieskāriens. Mājas arhitektūrai tāpat kā mākslas darbam jāraisa diskusijas, lai notiktu radoša virzība. "Līdz ar to arhitektūras praksei jāizgriež iekšpuse uz āru. Arhitektūrai jāskatās uz āru un uz priekšu, meklējot neskaitāmās iespējas, ko piedāvā šis vētrainais politiskās un ekonomiskās nestabilitātes laiks.", www.a4d, Indra Ķempe. Rihards Rozīte piedāvā atvērtu interjeru, kurā virzoties no viena punkta uz nākamo telpa ir ietilpīga un elastīga. Lietu ir ļoti maz, tā ļaujot baudīt Telpu. Naratīvais interjera koptēls balstīts uz lietu īstumu (eļļoto plato ozolkoka dēļu grīda), dabiskumu (griestu sijas) un dabas tēla ieplūšanu telpā, tā apliecinot gaismas un viegluma klātbūtni. Gaisma un Telpa ir mūžīgie jēdzieni gan arhitektūrā, gan mākslā (Rembranta t.s. pagraba gaisma, Veronēzes zeltītā gaisma). Ikdienišķo dienas gaismu, ko uztveram, nevaram aprakstīt, bet varam izjust un izbaudīt. Tā ir blakus, it kā tverama un tai pat laikā garām slīdoša.
Telpai pateicīgs ir stikla pielietojums ne tikai plašajās logu ailās, bet pirmajā stāvā visām durvju vērtnēm (labi izolē skaņu), izejai uz terasi, kas kopā ar ātrija plašumu piedod vibrējošu viegluma sajūtu. Plānojuma funkcionalitāte – pirmajā stāvā ieejas mezgls, ātrijs, virtuve, viesistaba, kabinets; otrajā stāvā atpūtas zona – guļamistabas pieaugušajiem un bērniem, kurām blakus vannasistabas, atvieglina pieejamība jebkurai telpai. Viesistabā ir divas ieejas no halles, kas ļauj neuzkrītoši atstāt telpu un ir viegli sasniedzama no virtuves. Siltā minimālisma stilā ieturētais interjers tonāli ir pieskaņots ainavai aiz loga (koka miza, ķērpis); gaismekļu formu variācijas – vīrišķais un sievišķais, veiksmīgi papildina gaišās sienas plaknes, kur brīvi var izvietot visdažādākā mēroga mākslas darbus. Interesanti izmantotā kamīna lielā plakne sevī slēpj komunikāciju lietas un lieti noder malkas novietošanai. Viena no sienām ir atlieta veidņu betonā, kas imitē dēļus, un ļauj mums izvērtēt ar acīm un tausti, kas labāks - koks vai betons? Modes akcents, kas vedina pārdomām. Piemēram, kā cilvēks elpo, ilgstoši uzturoties telpās ar atklātu betona apdari?
Arhitekta profesija ir viena no tām, kur zināšanu bagāžas nekad nav un nebūs par daudz, jo gan laiks, gan sabiedrības attīstība un arhitektūras virzība jo bieži mūs noliek fakta priekšā. Tagad "krauji" ir būvēties kāpās un meža vidū. Tomēr gan īpašniekam, gan arhitektam der aizdomāties, ko Māte Daba piecietīs, ko nē! Kā savrupmāja jutīsies neskartajā vidē? Mainoties gadalaikiem, mijoties karstumam ar aukstumu, ēku pa visniecīgākajām spraugām apciemos meža insekti, un arī par to der padomāt. Labi, ja interesantais ir blakus, bet bieži vien reālā dzīve ienes arī nezināmo. Māja iemājo katrā cilvēkā, būtiskais ir iegūt tās satvaru - mīļu, siltu, domājošu un gaidošu. {ABC_GALLERY ID=galerija_bulduru_maja} 1. Plašums, stiklojums un vieglums. 2. Vannasistabas akcenti ir krāsa un ornaments. 3. Virtuves elegantais un atturīgais iekārtojums ir pateicīgs košajiem mākslas darbiem. 4. Viesistabas siltais minimālisms ar kamīnu. 5. Kāpnes satuvina ar raupjo betona sienu, kas ir pretstats koka siltumam. Autore: Vita Banga, mag.art. Foto: Andris Tone "Latvijas Architektūra" 5.burtnīca
