Viktors Puriņš, LBA prezidents: mūsu valstī sabiedriskai organizācijai tiesības ir vienas - turēt muti -, taču es to nedaru

Viktors Puriņš, LBA prezidents: mūsu valstī sabiedriskai organizācijai tiesības ir vienas - turēt muti -, taču es to nedaru
BO: Pirms 10 gadiem LBA tika dibināta ar konkrētu mērķi. Vai tas pirmais mērķis līdz šai dienai ir aktuāls, vai izdevies realizēt to, kas bija nosprausts?
V.P.: Toreiz mēs sapratām, ka vairs neesam tajā sistēmā, kurā dzīvojām 50 gadus. Ka viss ir mainījies. Mēs sākām darbu jaunos apstākļos un ceļu tirgū, kurā mums daudz kas bija neskaidrs. 1996.gadā bija noieti pirmie soļi biznesā un mēs sapratām, ka pa vienam, ejot katram savu ceļu, iegūt skaidrību un taisnību nevar - vieninieks to nevar panākt.

BO: Kas ir tā taisnība?
V.P.:...Es tev nemaksāšu tādu summu! Kāpēc tik daudz? Kāpēc tik dārgi, tur ir lētāk! - tādi toreiz bija jautājumi un attiecības. Tirgū parādījās atsevišķi uzņēmumu vadītāji, kurus es sauktu par bezkaunīgiem. Arī krievu laika normatīvi vairs nebija spēkā. Tāpēc bija jāmēģina radīt sistēma, kurā mēs visi varētu strādāt. Mēs toreiz četri cilvēki dažu mēnešu laikā izveidojām Būvniecības likumu. Tas nebija jādara mums. Mēs skaidri apzinājāmies, ka jārada nozari regulējošs dokuments. Toreiz teica tā - ja jums vajag, jūs arī taisiet. Mēs apzinājāmies - ja citi to radīs, mēs no tā neko nesapratīsim. Arī toreiz ierēdņi nebija praktiķi. Mums bija vajadzīga sava organizācija - biedru grupa, kas varētu mūs - uzņēmējus - aizstāvēt. Es domāju, ka mērķis, ko mēs toreiz uzstādījām, un sūtība - aizstāvēt savus biedrus no likuma viedokļa, palīdzot un izskatot normatīvos aktus, tos akceptējot un apspriežot, aizstāvēt mūs savstarpējos strīdos, konfliktos starp būvniekiem un pasūtītājiem, būt arbitriem savstarpējos darījumos, kad mēs neesam godīgi cits pret citu... to caur LBA mēs esam centušies īstenot. Toreiz nebija interneta, dažam pat mobilā telefona, bet informēt biedrus par to, kas notiek, vajadzēja.

BO: Kā notika dibināšana?
V.P.: Uz dibināšanas sapulci mēs sanācām vairāk, taču ne visi atnākušie uzrakstīja iesniegumu par iestāšanos asociācijā. Bija vēlēšanas. Katram no izvirzītajiem uz valdi tika dots raksturojums - kāpēc tieši viņš tur vajadzīgs? Toreiz valdē tika ievēlēti cilvēki, kas jau iepriekš bija pazīstami šajā darbības vidē - pamatā no padomju laika. Ienāca arī jaunie, kas šur tur bija izteikušies un jau pazīstami. Runājot par likumiem, atceros, ka toreiz pateicu, ka būvniecību mums "diriģē" Ņina Deņisenko, bijusī Ministru padomes priekšsēdētāja vietniece, kura savā mūžā pat tualeti nav uzbūvējusi, jo strādājusi tikai par normētāju.
Jā, toreiz mums iekšā vēl bija 90.gadu sākuma gars. Eiforija. Mēs nedomājām par Eiropu. Pirmais LBA prezidents bija Jānis Lancers. Trīs četrus mēnešiem pēc asociācijas dibināšanas mums radās doma dibināt Būvniecības padomi. Tā ir sabiedriska organizācija, kas atrodas pie MK. Tās misija - iesniegt ekspertu priekšlikumus būvniecības normatīvo aktu izstrādē. Toreiz uz Būvniecības padomes priekšsēdētāja amatu tika izvirzīts Jānis Lancers. Tā viņš aizgāja no LBA prezidenta amata un kolēģi ievēlēja mani.

BO: Tas bija smags laiks?
V.P.: Tas bija laiks ar ļoti daudziem nezināmajiem.

BO: Vai LBA kā organizācija palīdzēja mūsu būvniecībai?
V.P.: Jau tajā laikā - mēs nemaz negaidījām, bet redzējām un jutām savu ietekmi. Nav jau tā, ka varējām ar kāju vērt ministrijas durvis... Bet mēs rakstījām vēstules, gājām un runājām. Vienu otru reizi mūs gan meta ārā...

BO: Vai LBA dibināšanas ideja pa šo laiku nav degradējusies?
V.P.: Nē. Mums bija visādi ceļi, bet savu misiju esam saglabājuši. Jā, arī biedri mainās. Piemēram, sākumā daži nāca un stājās LBA, jo domāja, ka te viņiem dos darbu - kā kādreiz padomju laikā. Redzat, smadzenes vēl bija palikušas tajā laikā, bet ķermenis jau atradās jaunajos apstākļos. Viņi cerēja, ka te būs tenderi un mēs dalīsim pasūtījumus. Tas nevarēja notikt. Mums gan bija citas sarunas, ka galvenais būvuzņēmējs, veicot būvdarbus objektā, par apakšuzņēmējiem izvēlēsies savus asociācijas biedrus. Taču bizness ņēma virsroku...

BO: Un kā ar strīdiem starp asociācijas biedriem?
V.P.: Ja biedru starpā notiek strīds, asociācija iejaucas un to risina. Piemēram, cits citam nemaksā. Mums ir arī savs ētikas kodekss un komisija. Piemēram, vienā lielā objektā risināju attiecības starp SIA "Merks" un SIA "Kalnozols Celtniecība". Viss atrisinājās.

BO: Kas bija arbitrs?
V.P.: Puriņš. Redziet, izrādījās, ka šī konflikta laikā vadītāji nemaz nebija tikušies. Mēs tikāmies, sasveicinājāmies, gājām uz objektu, viņi izrunājās un viens otru saprata. Problēmas nav. Esam risinājuši vairākus konfliktus ar pasūtītājiem.

BO: Pasūtītājs sūdzējās?
V.P.: Nē, uzņēmējs. Ir bijušas nesaprašanās ar pašvaldībām Jūrmalā, Rīgā u.c. Redzat, dažreiz uzņēmēji negrib bojāt attiecības ar pasūtītāju. Es to varu atļauties. Es neesmu atkarīgs no konkursiem un citām lietām. Tāpēc mums ir šī misija - aizstāvēt. Vienalga, vai tā būtu MK sēde, vai Tautsaimniecības komisija, es varu runāt tā, kā uzskatu par pareizu.

BO: Vai Ministru kabinets, ministrijas, komisijas un deputāti ņem vērā LBA - biedrības - viedokli?
V.P.: Ļoti daudz. Viņi konsultējas ar mums. Asociācijas uzdevums nav sacelt troksni ap kādu jautājumu. Mūsu galvenais uzdevums - lai šeit būtu pēc iespējas labvēlīgāka vide uzņēmējdarbībai. Mēs gribam saīsināt projektu saskaņošanas laiku. Arī nepamatotas sūdzības mūs kavē - ja vienai tantei nepatīk, ka līdz 23.00 strādā buldozers. Ir sūdzība, tiek apturēta būvniecība. Es vairāk nekā 20 gadus esmu pavadījis jaunbūvēs (bez darba Āfrikā un Ādažos). Mēs strādājām cauru diennakti - padomju laikā darbs bija organizēts trīs maiņās. Tāpēc 60 dzīvokļu māju samontējām 19 dienās. Protams, naktī sist ar atskaldāmiem āmuriem vai lauzt nedrīkst, bet montēt var.

BO: Vai tiekat galā ar likumu peripetijām, īpaši pēc iestāšanās ES?
V.P.: Joprojām neesam panākuši, lai visi normatīvie akti būtu pārtulkoti. Mēs šodien darbojamies ar kādiem 40 no PSRS laikiem nākušiem normatīviem. Ir pateikts, kuri no tiem ir prioritāri. Būtu labi, ja tulkošana no angļu valodas uz latviešu valodu būtu vairāk. Bieži vien tulkotajos tehniskajos tekstos redzu aplamības. Ne vienreiz vien esmu dzirdējis, ka sanitārtehniskos darbus - mechanical works - tulko kā mehāniskos darbus. Ar to sastopos pat semināros un konferencēs.

BO: Par biedriem. Vieni stājas iekšā, citi iet prom. Ar ko tas saistīts? Ar kopējo aktivitāti? Neapmierinātību? Biedrunaudām?
V.P.: Par biedrunaudām gribētu teikt tā - Nīderlandē, piemēram, tāpat kā Vācijā un citās ES valstīs, biedri maksā 0,003% no būvapjoma un 0,03% no darba algas lieluma uzņēmumā. Mums tā nav... Ja mēs pieņemtu Nīderlandes modeli, LBA būtu 2,01 miljonu latu liels budžets. Kam mums tik liels vajadzīgs? Bija biedri, kas teica - jā, vajag. Piemēram, Bartaševics Mihails no Rēzeknes. Viņš teica, ka varbūt mums kā asociācijai tad varētu būt arī sava māja, kur veidotos būvindustrijas konfederācija. Pārējie tam nepiekrita. Šodien mēs kā biedrība paši neko ziedot nevaram. Mums to izdarīt jālūdz saviem biedriem. No vienas puses mēs visi kopā esam asociācija, bet patiesībā sponsorē kādi 8 - 10 uzņēmumi.
Daži man saka tā - jūs tāpat par normatīviem cīnīsities, vienalga, vai mēs būsim LBA vai nebūsim. Kāpēc mums jāmaksā? Var dzīvot tāpat un neko nemaksāt. Bonusus nekādus mūsu asociācijai nepiešķir. Tai pašā Nīderlandē caur asociāciju centralizēti tiek noteiktas algas, viņi izstrādā visus normatīvos aktus un nodod ministrijai izvērtēšanai. Tādas tiesības viņiem ir piešķīrusi valsts. Mūsu valstī sabiedriskai organizācijai tiesības ir vienas - turēt muti. Taču mēs to nedarām.

BO: Par kvalitāti - vai, pēc jūsu domām, LBA tur varētu kaut ko vairāk darīt? Cik bieži, ejot uz savu biedru objektiem, jūs sakāt, ka jums nepatīk tas, ko redzat?
V.P.: Saku. Vienmēr skaidri un gaiši. Pie šī speciālistu bada, kad visi brauc prom, mums ne tikai vairāk jāmaksā saviem darbiniekiem. Nav normāli, ka uzņēmumā cilvēki mainās biežāk, kā čigāniem zirgi. Tur vadītājam jādomā - kāpēc? Vai maz maksā, vai ar viņu nerēķinās... Es jau izteicos, ka mums brauc projām labi speciālisti un krītas kvalitāte. Bet man ir jautājums - kāpēc par neatbilstošu kvalitāti tik maz tiek noņemti būvprakses sertifikāti - 2005. gadā tikai četriem sertificētiem būvinženieriem? Jo visi grib būt ļoti labi onkuļi. Varbūt mēs esam iesūnojuši? Kāpēc esam tik inerti? Kaut arī redzam, kas notiek apkārt? Šobrīd būvnieki vēl aizvien domā tikai par savu kabatu, nevis par to, kā uzlabot savu darbu un imidžu.

BO: Uz jums izdara spiedienu būvnieki, biedri, pasūtītāji, ierēdņi, žurnālisti... Vai iespējams ar visiem rēķināties un palīdzēt?
V.P.: Es vienmēr cenšos palīdzēt, ja tas ir manos spēkos. Bet ne vienmēr varu izteiktos priekšlikumus "tur augšā" aizstāvēt. Saeimas priekšsēdētāja man teica: "Bet, Puriņa kungs, jūs paši esat tādus ievēlējuši. Ko jūs gribat?" Ar deputātiem saprasties ir ļoti grūti.

BO: Kāda bija šī sasaukuma Tautsaimniecības komisija? Runājama?
V.P.: Būtībā jau vienoties varēja. Mani priecē, ka beidzot esam pievērsušies izglītībai. Mēs - LBA - arī visu laiku par to izsakām priekšlikumus un piedāvājam risinājumus. Tā ir, ka pašiem daudz jādara, jo kritizēt ir viegli. Cik neesmu lūdzis, lai kāds no uzņēmējiem aiziet vismaz vienu reizi un pastāsta par dzīvi būvlaukumā. Lai iesniedz priekšlikumus un realizē tos... Man ir svarīgi, kādā kvalitātē noris mūsu inženieru apmācība. Viņi strādās LBA būvuzņēmumos. Sliktākais ir tas, ka izglītībā līdz šim tik maz ir darīts.

BO: Kā izturaties pret grūtībām?
V.P.: Dažreiz es domāju, kā vārdā es sevi ziedoju... Kāpēc?

BO: No jums baidās asociācijas biedri? Vai respektē?
V.P.: Ziniet, tīšu kaitējumu es nevienam neesmu darījis. Neviens nav klaji izteicies, kas kuram nepatīk. Esmu dzirdējis, ka nepatīk arī manis veidotais Būvniecības izcenojumu katalogs...

BO: Jūs esat par Būvniecības ministriju?
V.P.: Noteikti es būtu par. Ja nē, tad var izveidot zem citas ministrijas vēl vienu - būvniecības ministra amatu - kā Somijā. Ko es noteikti gribētu - lai viss, tostarp teritoriālā plānošana, būtu vienas ministrijas pakļautībā. Kaut gan es raugos uz to diezgan skeptiski.

BO: Un ja Šleseram vajadzēs amatu?
V.P.: Es atbildēšu ar pretjautājumu - vai Pirmā partija tiks ievēlēta? Jāatzīst, ka Šlesers zina uzņēmējdarbību. No pašreizējiem ministriem man simpātisks ir Oskars Spurdziņš. Kāpēc? Tik detalizēti sagatavotu budžetu kā pagājušajā gadā man nekad nebija nācies redzēt. Tik smalki un precīzi sagatavotu. Sarunas ar viņu notiek ar izpratni - viņš tieši pasaka, ko var izdarīt, bet ko nevar.

BO: Vai mūsu Būvniecības Departaments ir strādātspējīgs?
V.P.: Nē. Grūti atrast speciālistus, kas strādātu par tik zemu algu. Vadības lietas pārzina Ingars Pilmanis, bet viņš nav būvnieks. Tur ir cilvēki ar lielām darbaspējām, bet... Kad būvniecība bija pie Vides ministrijas, mēs visi runājām vienā valodā. Es gribētu ciešāku sadarbību ar BD, jo mums ir kopējs mērķis.

BO: Kā sadarbojaties ar LBS?
V.P.: Ar LBS mums viss ir kārtībā. LBS ļoti daudz dara sertificēto speciālistu apmācībai un pārkvalifikācijai. Bet te ir viena lieta pret manu sirdsapziņu ? ka tiek izdomāts pārāk daudz papildu sertifikātu nereglamentētajā sfērā.

BO: Šis darbs un pienākumi jums ir ļoti tuvi, vai ne tā?
V.P.: Tā ir.

BO: Jūsu darbu var saukt par misiju. Vai misiju iespējams pārtraukt?
V.P.: Vienu brīdi man bija tādas domas - nekas neiet uz priekšu un nevirzās. Es cīnos par Publisko iepirkumu likumu, neviens mani neatbalsta - tu sities, bet "tie tur" neko nesaprot un neviens tevi neatbalsta. Tu pamosties naktī un domā par to. Tāpat kā pēc LBA desmitgades svinībām - es pamostos un domāju, kāpēc tur nebija viens otrs no valdes locekļiem, mūsu ministrijām, valdības...? Kas ar katru no viņiem notiek?

BO: Vai būvniecība nākotnē paliks "smagāka"?
V.P.: Es ceru, ka nākotnē birokrātija mazināsies. Jo nav normāli, ka no ieceres līdz projekta realizācijas sākumam ir garāks laiks nekā būvniecības gaita kopumā. Tas ir smags robs visai tautsaimniecībai. Runājot par apjomiem, kas jāveic, ir tā, ka miljoni - apgūtie līdzekļi - noteikti pieaugs. Šodien ātrāk pieaug naudas skala. Bet vai mēs apgūstam vairāk arī fiziski - to, ko mērām kubikmetros, kvadrātmetros? Un kādā kvalitātē? Atkal ceļas cementa cenas par 15%, pieaugs darba algas, kas veido piekto daļu no būvizmaksām, vērtēšanas izmaksas pieaugs... Cilvēki aizplūst, apjomi ir jāapgūst. Skaidrs, ka no ārzemēm ņemt cilvēkus ir tāpat kā tumšā maisā meklēt sev kurpes - kas nu trāpīsies. Cilvēki jāapmāca u.c. Arī izmaksas tur ir lielas. Labāk savējiem piemaksāt, nekā ievest - tā aprēķinājuši daudzi uzņēmumi.
Tuvākajos divos gados mums jātiek ar sevi galā. Aizvien vairāk ir jādod zinātnei un izglītībai. Nupat klausījos radio - profesora alga būs 800 lati. Prieks! Varēsim maksāt vieslektoriem. Es nākotni redzu pozitīvi. Bizness visu virzīs uz priekšu - nebūs mums ne cementa, ne bloku deficīta. Es domāju, ka mēs "ražosim" labus jaunos inženierus. Mani priecē, ka Daugavas kreisajā krastā būs augstceltnes. Zinu, ka mēs "izaugsim" līdz 50 - 70 stāvu ēkām. Es neesmu arhitekts, tikai inženieris, bet man patīk.

BO: Un kāda turpmāk būs LBA?
V.P.: LBA tā vai citādi pāraugs par Būvindustrijas asociāciju. Vai mums vajadzīgas neskaitāmas asociācijas ar līdzīgām funkcijām? Būvindustrijas asociācija apvienos visus - ražotājus, projektētājus, arhitektus, būvinženierus un būvuzņēmējus - tāpat kā Vācijā un citās ES valstīs. Šai jomā mums ir, kur gūt pieredzi un mācīties. Es novēlu visiem veiksmi, panākumus un labus projektus! Būsim līmenī arī turpmākos 10 gadus!

Lana Jūra. Pārpublicēts no "BūvObjekts" Nr. 8

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Vai ieguldījums nekustamā īpašumā nākotnē atmaksāsies?

Vai ieguldījums nekustamā īpašumā nākotnē atmaksāsies?

Nekustamais īpašums var kļūt par labu ieguldījumu nākotnei, ja cilvēks ir izvērtējis savu maksātspēju, īpašuma stāvokli, atrašanās vietu, privātmājai pieguļošo zemes platību un citus nozīmīgus faktorus. Veiksmīga ieguldījuma atslēga ir rūpīgi pārdomāts pirkums, kas ir vēl būtiskāk, ja īpašums tiek iegādāts, izmantojot hipotekāro kredītu.

Uzņēmējs runā

SIA "EK Sistēmas" – apgaismojums, elektromateriāli, vadības sistēmas

apgaismojums_elektromateriali_vadibas_sistemas_EK_Sistemas_SIA

Tāpat kā dienas gaismai ir milzīga nozīme mūsu spējā uztvert apkārtējo pasauli, arī mākslīgais apgaismojums spēlē fundamentālu lomu ne tikai tajā, kā uztveram vidi, bet arī kā šajā vidē uzvedamies. Apgaismojums var iedarboties kā uz cilvēka emocionālo dabu, ietekmējot garastāvokli, tā uz praktisko, veicinot vai tieši pretēji – pazeminot mūsu darba spējas un veicamo uzdevumu kvalitāti. 

SIA "Baltijas Durvis" – metāla durvis, iekšdurvis, PVC logi

Metala_durvis_durvis_PVC_logi_Baltijas_Durvis_SIA

Mājokļa drošība lielā mērā atkarīga no ieejas durvju kvalitātes un izturības – jo durvju konstrukcija un furnitūra izturīgāka, jo augstāks aizsardzības un komforta līmenis mājoklī. Tieši tāpēc lielu popularitāti iemantojušas metāla durvis, jo tās sevī apvieno abus iepriekš minētos faktorus – augstu kvalitāti un ilgmūžību.