VM: Lielākā daļa Stradiņa slimnīcas projektam nepieciešamā papildu finansējuma jāmeklē valsts budžetā
Rīga, 30.janv., LETA. Kaut arī daļa nepieciešamā papildu finansējuma Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā korpusa otrās kārtas būvniecībai varētu nākt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, lielākā daļa būs jāmeklē valsts budžetā, aģentūrai LETA sacīja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Agnese Tomsone.
Pēc Stradiņa slimnīcas aprēķiniem projektam kopumā trūkst 30,7 miljoni eiro. Tomsone gan norādīja, ka patlaban izdevies rast finansējuma ietaupījumu pašā projektā, proti, 1,6 miljoni eiro ietaupīti saistībā ar lētāku projektēšanas piedāvājumu, kā arī mainītu pieeju būvuzraudzības jomā, izmantojot slimnīcas darbiniekus, nevis pērkot šos būvuzraugus ārpakalpojumā.
Tomsone informēja, ka patlaban identificēti arī apmēram 76 000 eiro ES struktūrfondu finansējuma, ko būs iespējams pārdalīt slimnīcas projektam, sacīja VM pārstāve. Pēc viņas teiktā, šis pārpalikums radies saistībā ar neatbilstībām projektos.
Pēc viņas paustā, vēl viens finansējuma avots identificēts ES struktūrfondu specifiskā snieguma ietvara rezervē, kura tiks vērtēta vidēja termiņā. Pagaidām gan neesot zināms, vai tur ir kādi atlikumi, un skaidri to varēs zināt tikai 2019.gada beigās, piebilda Tomsone.
Viņa norādīja, ka ministrija lūgs valdību piešķirt nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta. "Protams, tiklīdz radīsies kādas iekšējās rezerves savos specifiskā atbalsta mērķos, mēs šo budžetu atbrīvosim," sacīja Tomsone.
Tāpat ministrijas pārstāve norādīja, ka tam, vai valdība piešķirs papildu līdzekļus, jābūt zināmam līdz būvniecības līguma slēgšanai, kas, pēc projekta realizācijas grafika, varētu notikt 2019.gada jūlijā.
Tomsone skaidroja, ka gadījumā, ja valdība neatbalstīs finansējuma piešķiršanu, būs jāmeklē citi risinājumi, tomēr VM pārstāve lika noprast, ka papildu finansējuma nepiešķiršana būtu slikts scenārijs.
VM Stradiņa slimnīcas būvniecības projektam nepieciešamo finansējumu iesniegusi arī kā vienu no prioritātēm šī gada budžetā, informēja Tomsone.
Viņa sacīja, ka patlaban sarunās ar Finanšu ministriju (FM) nav identificēts, no kurām programmām slimnīcas projekta īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu varētu rast.
Tomsone pauda arī satraukumu par to, ka projekta realizācijai par sliktu nākusi publicitāte, proti, tas, ka būvniecības projekta kontroltāme ir zināma visiem, kā tas parasti šādos projektos neesot. Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē VM pārstāve informēja deputātus par bažām, ka publicitātes dēļ varētu tikt ietekmēta projekta gala cena.
Jau ziņots, ka slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas projekts patlaban "iepauzēts", kamēr nav lielākas skaidrības par projekta finansiālo situāciju, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja FM pārstāve Diāna Rancāne.
Viņa sacīja, ka galvenās FM bažas par projekta sadārdzinājumu esot noņemts, tomēr tikai vasarā būs iespējams redzēt konkrētas projekta izmaksas. Tā rezultātā līdz lielākai skaidrībai par finansējumu, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) slimnīcai nekādus maksājumus neveiks.
Iepriekš runājot par projekta sadārdzinājumu, VM pārstāve Tomsone norādīja, ka sākotnēji projektā tika ielikts minimums, tomēr tagad tajā ieliktas reālās slimnīcas vajadzības. VM pārstāve atgādināja, ka jau sākotnēji bija paredzēts, ka izmaksas būs lielākas, tomēr no vairāk nekā 150 miljoniem eiro tika nolemts slimnīcai atvēlēt tikai 91 miljonu eiro.
Tikmēr Eiropas Komisija apstiprinājusi slimnīcas jaunā korpusa otrās kārtas būvniecības plānu, iepriekš žurnālistus informēja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga, un, pēc viņas vārdiem, tas dos iespēju virzīties tālāk ar projekta realizēšanu.
Plānots, ka A korpusa otrās kārtas ēkā atradīsies Neatliekamās medicīnas centrs jeb uzņemšana, operāciju zāles, ķirurģijas un neiroķirurģijas profili, neiroloģijas nodaļa un insulta vienība, sejas un žokļu ķirurģija, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku.