VNĪ aicina JRT būvnieku meklēt citu finansēšanas avotu savu apgrozāmo līdzekļu problēmu risināšanai
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) aicina pilnsabiedrību SBSC (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”) meklēt citu finansēšanas avotu savu apgrozāmo līdzekļu problēmu risināšanai, informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Pirmdien, 23. janvārī, VNĪ atkārtoti tikās ar pilnsabiedrības SBSC pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējas piešķirt kārtējo avansu Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukcijai darbu pabeigšanai.
“Izprotot, ka ģeopolitiskās situācijas radīto seku dēļ problēmas ir visā būvniecības nozarē kopumā un neskatoties uz izaicinājumiem gan attīstītājam, gan būvniekam, mēs esam spējuši rast risinājumus citos projektos, tomēr šajā projektā būvnieka prasībām nav iesniegts pietiekams pamatojums,” piebilda Gavrilova.
VNĪ norādīja, ka, pirmkārt, JRT būvniecības finansēšana var notikt tikai atbilstoši likuma ietvaram, jo JRT tiek būvēts par valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Otrkārt, tā kā pieejamā informācija liecina, ka pilnsabiedrība nav ilgstoši veicis norēķinus ar apakšuzņēmējiem, tāpēc turpmāk VNĪ vēlas maksāt trešajām pusēm tieši, pamatojoties uz paveiktu un nodotu darbu.
Treškārt, VNĪ uzstāj, ka būvniekam atlikušie darbi ir jāpaveic maksimāli ātri, kvalitatīvi un saskaņā ar noslēgto līgumu, lai teātris iespējami ātrāk varētu atgriezties savā mājvietā.
VNĪ informēja, ka būvniekam netiks piešķirts avanss, jo līdz šim nav iesniegts pietiekams pamatojums atkārtota avansa izmaksai, pilnsabiedrība nav iesniegusi trūkstošo pamatojumu ārkārtas apstākļu ietekmei, proti, ar dokumentiem pamatojusi, kas tieši ir mainījies pāris mēnešu laikā kopš 2022. gada vasarā noslēgtās vienošanās par Krievijas izraisītā kara, Covid-19 u.c. apstākļu radītās ietekmes kompensēšanu. Pirmdien notikušajā sanāksmē būvniekss apņēmās šādu informāciju sniegt tuvākajā laikā.
Tāpat VNĪ norāda, ka būvnieka prasīto neiestrādāto materiālu apmaksu nevar veikt, jo tā ir pretrunā ar Publiskā iepirkuma likumu.
Noslēgtais līgums paredz apmaksu tikai par pilnībā pabeigtiem darbiem, proti, kvalitatīvi iestrādātiem, pārbaudītiem, notestētiem, materiāliem un iekārtām, nevis noliktavās esošu materiālu apmaksu. Kaut arī Publiskā iepirkuma likuma vadlīnijas pieļautu iespēju vienoties par apmaksas kārtības maiņu, lai šo izdarītu, ir nepieciešama ar dokumentiem apstiprināta informācija par neparedzētu apstākļu ietekmi pēc 2022. gada vasarā noslēgtās vienošanās. Pērn vasarā pilnsabiedrība apliecināja, ka sniegtais atbalsts ir pietiekams, lai izpildītu līgumu noteiktajā termiņā. Savukārt patlaban būvnieks jau ilgstoši nespēj pamatot neparedzētu apstākļu izmaiņas.
Jau vēstīts, ka VNĪ uzstāj, lai būvnieks nosauc konkrētu darbu pabeigšanas termiņu un atgādina, ka par katru kavējuma dienu, kamēr objekts nav nodots, atbilstoši līgumam tam tiks aprēķināta soda nauda – 30 tūkstoši eiro dienā.
Pilnsabiedrība ir vairākkārt vērsusies ar dažādām prasībām, kuras VNĪ ir nodrošinājusi. Papildus būvniekam kompensēts cenu pieaugums atbilstoši inflācijai 2,18 miljonu eiro apmērā, pēc būvnieka lūguma piešķirts arī papildu avanss viena miljona eiro apmērā. Turklāt būvnieka iesniegtie rēķini par aktuālo darbu apmaksu tiek apmaksāti vairākas reizes mēnesī vienā līdz divās dienās pēc to iesniegšanas, nevis vienu reizi mēnesī 30 dienās, kā tas bija paredzēts sākotnēji. VNĪ ir spēris visus šos soļus, lai atvieglotu būvnieka situāciju un projekts būtu nodots laikus.
VNĪ jau iepriekš būvnieku ir brīdinājuši, ka nekāpinot tempu termiņa iekļauties neizdosies. Objektā šobrīd strādā aptuveni 100 cilvēku. Lai izpildītu darbus noteiktajā termiņā, pēc paša būvnieka sākotnējās darbu izpildes programmas bija plānoti aptuveni 240 cilvēku, šāda darbu intensitāti būvnieks līdz šim nav sasniedzis.
