VNĪ: Jaunā Rīgas teātra būvniecībā apturētajiem pāļu dzīšanas darbiem nevajadzētu ietekmēt projekta īstenošanas termiņus
Rīga, 11.janv., LETA. Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecībā apturētajiem pāļu dzīšanas darbiem nevajadzētu ietekmēt projekta īstenošanas termiņus, piektdien preses konferencē pauda VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Projekta būvnieka pilnsabiedrības "Rere būve 1" būvniecības projekta direktors Valdis Koks žurnālistiem stāstīja, ka, veicot rekonstrukcijas JRT renovācijas projektā, "Rere būve 1" 2018.gada novembrī konstatēja pāļu urbšanas darbu ietekmi uz būvobjekta teritorijai pieguļošajām ēkām. Kaut arī darbi tika veikti atbilstoši projektam un ievērojot darbu veikšanas tehnoloģiju, veicot ikdienas monitoringu, tika konstatēta ēku sēšanās nelielos apmēros - aptuveni viens līdz seši milimetri.
"Lai arī ēku sēšanās apmēri bija nelieli, mēs izlēmām darbus nekavējoties apturēt un iesaistītie būvniecības procesa dalībnieki sāka situācijas un radušos apstākļu izpēti. Tika konstatēts, ka ēku sienās iepriekš minētās sēšanās dēļ veidojas plaisas. Atbilstoši ēku monitoringa rezultātiem, 2018.gada 22.novembrī izlēmām pāļu atbalsta sienas urbšanas darbus pārtraukt, turpinot monitorēt blakus esošās ēkas. Kopš 2018.gada 4.decembra līdz šodienai nav konstatēta jaunu plaisu rašanās un ēku sēšanās," pastāstīja Koks.
Vienlaikus būvnieka pārstāvis uzsvēra, ka iedzīvotāji var justies droši un būt pārliecināti, ka būvdarbi pie atbalsta pāļu sienas tiks atsākti tikai brīdī, kad būs pilna skaidrība par piemērotākajiem būvniecības risinājumiem.
"Pašlaik ieguldām visas pūles radušās ietekmes izpētē un iespējami saudzīgākā tehnoloģiskā risinājuma izvēlē. Aicinām iedzīvotājus uz sapratni, jo JRT būvniecība un rekonstrukcija nozīmē Eiropas līmeņa teātra izbūvi - tas ir nacionālas nozīmes notikums un ilglaicīgs ieguldījums Latvijas kultūrā," piebilda Koks.
Koks atzina, ka patlaban nav aprēķinātas papildus izmaksas, kas varētu rasties saistībā ar pāļu dzīšanas darbu apturēšanu.
Savukārt VNĪ vadītājs pauda cerību, ka pāļu dzīšanas darbu apturēšanai nevajadzētu ietekmēt JRT būvniecības termiņus. "Patlaban ir iedzīti 60% pāļi, bet atlicis iedzīt vēl 40%. Cerams, jau drīzumā pāļu dzīšanas darbi atsāksies un un projekta īstenošanas termiņš netiks ietekmēts. Patlaban apturēta tikai pāļu dzīšana, bet pārējie būvdarbi turpinās," pauda Neimanis.
Savukārt SIA "Zaigas Gailes birojs" arhitekte, projekta autore Zaiga Gaile informēja par projekta īstenošanas sarežģīto gaitu, ņemot vērā situāciju Rīgas vēsturiskajā centrā.
Pēc arhitektes stāstītā, projekta īstenošanas gaitā nācies saskarties ar virkni problēmu, piemēram, pārcelt zem būvdarbu teritorijas esošo transformatora apakšstaciju, pārvietot pie rekonstruējamās ēkas esošos trolejbusu vadus utt. "Tiklīdz kaut kam pieķeramies, ir jārisina visas pilsētas jautājumi, bet saskaņošanas process norit sarežģīti," sacīja Gaile.
Jau ziņots, ka topošā JRT projekta autori ir pilnsabiedrība "Zaigas Gailes birojs un partneri". Atbilstoši iecerēm, JRT izmantoto telpu apmērs gandrīz divkāršosies - no 5146 kvadrātmetriem līdz 9767,1 kvadrātmetram, turklāt papildus plānota pagalma labiekārtošana 649,2 kvadrātmetru platībā.
Savukārt kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 iepretim līdzšinējām 400. Proti, paredzētas trīs skatītāju zāles - lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā - 175, lielajā "Black-box" zālē - 240, mazajā "Black-box" zālē būs 100 sēdvietu. Paredzēta vieta arī teātra kafejnīcai un bērnu istabai. Papildus jaunajā apjomā ir paredzētas trīs mēģinājumu zāles - lielā mēģinājumu zāle 282 kvadrātmetru platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 kvadrātmetru un 126 kvadrātmetru platībā.
Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu "Radošais stāvs", tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem - tas būs ar plašu virtuvi kopīgai tējas tasei, lugu lasījumiem vai jaunu ideju radīšanai. Savukārt pagraba stāvā paredzēta moderna darbnīca.
Būvniecību paredzēts pabeigt 2020.gada beigās. Šis ir viens no VNĪ uzsāktās pārmaiņu programmas "100 adreses Latvijas valsts simtgadei" projektiem.
Tāpat ziņots, ka Ministru kabinets pērn 12.jūnijā apstiprināja VNĪ iesniegto JRT pārbūves budžetu. JRT būvniecības budžets, pēc aktuālajiem aprēķiniem, ir 21 miljons eiro, bet pārējos izdevumus aptuveni 10 miljonu eiro apmērā veido būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, kā arī ārvalstu ekspertu darbs.
VNĪ iepirkuma konkursa komisija ir pabeigusi piedāvājumu vērtēšanu Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukcijai Rīgā, Lāčplēša ielā 25 un par kritērijiem atbilstošu piedāvājumu ar zemāko cenu ir atzīts pilnsabiedrības "Rere būve 1" piedāvājums. "Rere būve 1", kuru 2014.gadā izveidoja SIA "Re & Re" un SIA "Rere būve", piedāvājums bija par 20 985 321 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 25 392 230 eiro ar PVN.
VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, kuri iekļauti programmā "100 adreses Latvijas simtgadei", aptuveni 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
