VNĪ kampaņā "100 adreses Latvijas valsts simtgadei" attīstāmo projektu skaitu paredzēts papildināt ar 21 ieceri
Rīga, 19.dec., LETA. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) kampaņā "100 adreses Latvijas valsts simtgadei" laikā no 2019.gada līdz 2023.gadam attīstāmo projektu skaitu plāno papildināt ar 21 ieceri ar potenciālo kopējo investīciju apmēru līdz 170 miljoniem eiro, otrdien žurnālistiem pavēstīja VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.
Viņa sacīja, ka tostarp iecerēti trīs projekti ar investīciju apmēru 15 miljoni eiro bijušajos rūpniecības objektos A.Briāna ielā, Miera ielā un Lubānas ielā, Rīgā. Šobrīd kampaņā ietvaros VNĪ šobrīd attīsta vairāk nekā 30 projektu ar kopējo investīciju apmēru 135 miljoni eiro.
Gruškevica uzsvēra, ka VNĪ apzinās savu atbildību Latvijas valsts simtgades kontekstā, jo uzņēmuma pārziņā ir vairāki būtiski attīstības projekti. "Mūsu publiskais solījums - apzināt problēmas un tās novērst, realizēt projektus, lai ar tiem varam lepoties arī pēc 100 gadiem - attiecās arī uz šiem, šobrīd aktuālajiem un dažviet sāpīgajiem projektiem," teica VNĪ valdes locekle.
Savukārt VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis norādīja, ka kampaņā iekļautās 100 adreses ir tautas kultūrvēsturiskais mantojums – gan esošais, gan topošais, kas ietver būtiskas Latvijas valsts pārvaldes ēkas un infrastruktūru, kas ir svarīga iedzīvotāju un valsts drošībai, kā arī citi sabiedrībai nozīmīgi objekti.
Kampaņas "100 adreses Latvijas valsts simtgadei" sarakstā ir 20% no visām ēkām, ko pārvalda VNĪ, kas, pēc Neimaņa teiktā, ir ļoti būtiskas adreses. "Mēs fokusēsim savus spēkus uz šīm adresēm, padarot tās par jaunās pieejas pilotprojektu un demonstrējot uzlaboto kvalitāti visās jomās. Ar darbiem gribam pierādīt, ka projektus kā "Nākotnes nams" varam uzbūvēt iecerētajos termiņos un kvalitātē. Savukārt, ja rodas problēmas, kā piemēram, Jaunā Rīgas teātra pagaidu telpās, tad spējam tās identificēt un novērst," uzsvēra VNĪ valdes priekšsēdētājs.
Viņš sacīja, ka jaunā VNĪ valde darbu sāka šā gada septembrī. Sākot darbu uzņēmumā, tā saskārās ar problēmu un pretenziju lavīnu, kavētiem termiņiem, neizpildītām saistībām un neapmierinātiem partneriem. Līdz ar to valde sāka strādāt trijos virzienos - reorganizēja uzņēmuma organizatorisko struktūru, sāka darbu pie procesu sakārtošanas un veica iesākto projektu auditu. "Trijos mēnešos mēs jau esam panākuši virzību - izkustējušies vairāki nozīmīgi projekti un uzlaboti procesi," skaidroja Neimanis.
Viņš norādīja, ka uzņēmuma mērķis ir pārvērst VNĪ par tirgus līderi gan nekustamo īpašumu pārvaldīšanā, gan attīstības projektu vadīšanā. "Vērienīgu projektu attīstīšana un pārvaldīšana prasa daudz dažādu augstas raudzes profesionāļu līdzdalību. Nepieciešami iepirkumu speciālisti, arhitekti, būvprojektu vadītāji, pieredzējuši nekustamā īpašuma pārvaldnieki un juristi. Šādas komandas izveide ir ļoti dārga un laikietilpīga. Veidot šādu kompetences centru katrā valsts iestādē un pat nozarē ir izšķērdība. Vienīgais attīstības ceļš ir VNĪ funkcijas stiprināšana," uzsvēra VNĪ valdes priekšsēdētājs.
Runājot par pašlaik VNĪ pārvaldībā attīstāmajiem nekustamajiem īpašumiem, Gruškevica žurnālistiem norādīja, ka jaunā VNĪ valde no nulles punkta izkustinājusi Latvijas Okupācijas muzeja piebūvi "Nākotnes nams". Viņa uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija būvprojektam ir izsniegusi būvatļauju ar atzīmi par būvprojektā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi. Līdz ar to nākamā gada pavasarī paredzēts noslēgt būvniecības iepirkuma otro kārtu. No līguma noslēgšanas brīža būvniecībai paredzēti 12 mēneši, līdz ar to "Nākotnes nama" pamatakmeni plānots ielikt 2018.gadā.
Tāpat VNĪ valdes locekle norādīja, ka uz priekšu pavirzījusies ir Jaunā Rīgas teātra telpu rekonstrukcija. "Būvprojekts ir saskaņots būvvaldē, noslēgta būvniecības atlases kārta, un pašlaik gatavojamies izsludināt būvniecības iepirkuma noslēdzošo kārtu," teica Gruškevica.
Viņa atzina, ka Jaunā Rīgas teātra pagaidu ēka bijušajā Tabakas fabrikā, Miera ielā, ir VNĪ lielā mācību stunda, un jaunā valde izdarījusi secinājumus no līdzšinējās pieredzes, lai nepieļautu kļūdas, attīstot teātra telpas Lāčplēša ielā. "Ja būvējam teātri, tad tam jābūt ideāli piemērotam gan aktieriem, gan teātra personālam, gan apmeklētājiem," uzsvēra VNĪ valdes locekle.
Savukārt, runājot par Muzeju krātuvi Pulka ielā, Gruškevica uzsvēra, ka pašlaik tiek pastiprināti uzraudzīts būvnieks, jo finansējums nav apgūts atbilstoši plānam un tas rada bažas par projekta termiņiem. 2018.gada pirmajā pusē paredzēts saņemt arheoloģiskās izpētes slēdzienu par vēsturiskajām liecībām Rīgas pils Konventā, pēc kā tiks izstrādāts arī jauns būvniecības plāns.
VNĪ valdes locekle sacīja, ka, līdztekus kultūrvēsturisko objektu saglabāšanai un radīšanai, VNĪ pašlaik īsteno būtisku valsts iestāžu telpu optimizācijas plānu. Piemēram, tiks apvienotas vairākas prokuratūras iestādes vienā administratīvajā ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, tādējādi būtiski uzlabojot darbinieku darba apstākļus un nodrošinot efektīvu telpu izmantošanu.
VNĪ dibināts 1996.gadā, un tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumi 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmumā strādā 580 darbinieku. Pērn VNĪ kopējā aktīvu vērtība bija 357,81 miljons eiro, bet apgrozījums - 49,98 miljoni eiro.
