VNĪ: Valsts īpašumu portfelī primāri jāsaglabā objekti, kas vajadzīgi valsts funkcijām
Rīga, 5.apr., LETA. VAS "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) prioritāte ir saglabāt un attīstīt tos nekustamos īpašumus, kas primāri vajadzīgi valsts funkciju nodrošināšanai, tāpēc citus objektus VNĪ pārdod, bet iegūtos līdzekļus iegulda tajos, kas valstij nepieciešami, aģentūru LETA informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
VNĪ vadītājs informēja, ka 2017.gada augustā uzsākts lēmumpieņemšanas process par nekustamo īpašumu Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 28b, kad VNĪ Īpašuma izvērtēšanas komisija, ievērojot VNĪ nekustamā īpašuma portfeļa attīstības stratēģijas pamatprincipus, izlēma virzīt īpašumu uz pārdošanu. Līdz pat šā gada aprīlim tika skaņots atbilstošais Ministru kabineta (MK) rīkojums.
Neimanis norādīja, ka saistībā ar objektu Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 28b, VNĪ rīkojas atbilstoši procedūrai un nule pieņemtajam MK rīkojumam, kas saskaņots Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību.
"Rīkojums neparedz izsolīt īpašumu kādā noteiktā termiņā, ir noteiktas procedūras, kas pilnībā ļauj VNĪ noteikt piemērotāko laiku pārdošanai. Ar pārdošanu nesteigsimies, jo mūsu mērķis, lai valsts budžets iegūst maksimālo, tāpēc satraukumam, ka objekts tiks pārdots neizdevīgi, nav nekāda pamata," skaidro Neimanis.
VNĪ vadītājs arī noraidīja atsevišķu personu publiski paustās bažas par to, ka objekta pārdošana kādā veidā saistīta ar "New Hanza" neskaidro nākotni un "ABLV Bank" plāniem.
"Nedz lēmumam, nedz MK rīkojumam nav tieša sakara ar "ABLV Bank" situāciju, kas varētu ietekmēt Skanstes teritorijas attīstību, to apliecina kaut vai vienkāršs fakts, ka lēmuma pieņemšanas procedūru uzsākām pērn augustā. Šim lēmumam ir tiešs sakars ar minēto stratēģiju, kas paredz, ka VNĪ nekustamo īpašumu portfelī saglabājami un attīstāmi tikai perspektīvie īpašumi - valsts funkciju realizācijai nepieciešamie īpašumi, kā arī biroja telpas ar augstu komercpotenciālu. Pārējie īpašumi ir valstij visizdevīgākajā veidā ilgtermiņā pārdodami, to darīsim bez steigas, izvēloties piemērotāko brīdi," teica Neimanis.
Pēc MK rīkojuma apstiprināšanas VNĪ rīkosies atbilstoši noteiktajai procedūrai. Proti, pirms izsoles objektam tiks veikts novērtējums. Pēc tā saņemšanas un, ja tirgus cena ir labvēlīga, VNĪ lems par termiņu, ka plānot īpašuma pārdošanu izsolē.
Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 2018.gada 1.janvāri noteikta 804 139 eiro. Zemesgabala platība ir 4101 kvadrātmetrs, atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmai zemes vienības lietošanas mērķis ir komercdarbības objektu apbūve. Nekustamā īpašuma pārvaldīšana laikā no 2017.gada jūnija līdz decembrim uzņēmumam nesusi zaudējumus 6224 eiro apmērā.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka partijas "Latvijas attīstībai" valdes priekšsēdētājs Juris Pūce vērsies pie VNĪ un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS), aicinot skaidrot, kāpēc tiks izsolīts valstij piederošs īpašums Pulkveža Brieža ielā blakus "New Hanza" teritorijai brīdī, kad Skanstes apkaimes attīstība ir neskaidra.
Partijas pārstāvis Artūrs Toms Plešs skaidroja, ka, raugoties uz pēdējo mēnešu laikā notiekošo Latvijas finanšu sektorā, konkrēti - bankas "ABLV Bank" likvidāciju, kas negatīvi ietekmēs Skanstes apkaimes attīstību, šī īpašuma izsolīšana ir nesaimnieciska un var nodarīt būtiskus zaudējumus potenciāli negūtās peļņas dēļ, ko būtu bijis iespējams gūt, pārdodot īpašumu agrāk.
Lēmumu par šī zemesgabala pārdošanu izsolē valdība pieņēma 3.aprīlī.
VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, kuri iekļauti programmā "100 adreses Latvijas simtgadei", aptuveni 135 miljoni eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 580 darbinieki.
