Zaļās inovācijas tīrākai videi

Zaļās inovācijas tīrākai videi

Foto: Pixabay.com

Aizvien vairāk cilvēku saprot, ka dzīvot videi draudzīg un prātīgi tērēt resursus ir izdevīgi un bieži vien lētāk, nekā izmantot tradicionālus risinājumus. Būtiska nozīme dabu saudzējošā dzīves veidā ir "zaļajām" inovācijām, portālam Abc.lv atzīst "Zaļo tehnoloģiju inkubatora" vadītājs Matīss Neimanis. Par "zaļajām" inovācijām tiek dēvētas tehnoloģijas un produkti, kas padara tīrāku vidi, piemēram, mazina ogļskābās gāzes emisijas, rada enerģiju no atjaunojamajiem resursiem un mazina atkritumus, kuri nesadalās dabā.

Jauna veida akumulatori enerģijas uzkrāšanai

Tehnoloģijas, kuras izmantojamas enerģijas iegūšanai no saules vai vēja, kļūst aizvien lētākas un pieejamākas. Lai tās būtu labāk izmantojamas, pasaulē aktīvi tiek meklēts veids, kā iegūtās enerģijas uzkrāšanu padarīt pietiekami lētu. Proti, tiek attīstīti līdz šim neierasti liela apjoma akumulatori, kurus var izmantot privātmājās, biroju ēkās, ražotnēs vai efektīvākos elektroauto. Populārais elektrisko auto ražotājs "Tesla" jau pērn paziņoja par jaunu akumulatoru "Powerwalls" laišanu klajā. Šī 10 KWh ierīce ir paredzēta saules vai vēja radītas enerģijas uzkrāšanai laikā, kad avots nav pieejams, un spēj pat dažas dienas darbināt mājsaimniecības ierīces.

Pamestu ēku izmantošana urbānajai dārzniecībai

Iespējami plašāka vietējās pārtikas izmantošana tiek uzskatīta par vienu no ilgtspējīgas un "zaļas" attīstības pamatnosacījumiem. Tostarp arī lielpilsētās, kur aizvien populārāka kļūst urbānā dārzniecība, proti, zaļumu audzēšana uz jumtiem. Tā Hāgā, uz pamestas sešstāvu ēkas jumta, kurā reiz atradusies "Philips" televizoru un telefonu ražotne, ir izveidota Eiropā lielākā komerciālā siltumnīca un milzīga zivju audzētava. Tajā plānots audzēt tomātus, gurķus, mikrozaļumus. Ar 500 tilapijām nedēļā un 50 tonnām dārzeņu gadā plānots apgādāt 900 vietējos iedzīvotājus, skolas un restorānus.

Trīsdimensiju druka kā plastmasas atkritumu otrreizēja izmantošana

Plastmasa veido būtisku daļu no visiem atkritumiem pasaulē un rada lielu draudu apkārtējai videi, piesārņojot gan jūras, okeānus, kaitējot dzīvajai dabai un radot miljardiem vērtus zaudējumus katru gadu. Tādēļ ne velti notiek asa cīņa pret vienreiz lietojamo plastmasas maisiņu izmantošanu veikalos un to aizvietošana ar bioplastmasas maisiņiem.

Taču plastmasas pudeles, glāzes un citas izmantotās lietas ir arī lielisks izejmateriāls trīsdimensiju drukas diegiem. Mičiganas universitāte pat radījusi mobilu 3D drukas iekārtu, ko var darbināt ar saules enerģiju. Starp citu, arī Latvijā top projekti, kuros tiek pētītas labākās iespējas, kā pārstrādāt plastmasu trīsdimensiju drukas diegā.

Nulles oglekļa dioksīda emisijas būves (Zero-emission buildings)

Aprēķini liecina, ka dzīvojamās mājas un komercēkas kopumā ir ļoti liels enerģijas patērētājs, kas "saražo" teju divas piektdaļas ogļskābās gāzes emisiju. Tādēļ pasaulē ļoti nopietni tiek domāts par to, kā padarīt būves vismaz oglekļa dioksīda emisiju neitrālas, proti, ēkas "saražotu" vismaz tikpat daudz enerģijas, cik patērē. Piemēram, Lielbritānija teju desmit gadus bija izvirzījusi mērķi, ka šādām būtu jābūt visām jaunbūvējamajām ēkām, taču pēdējā brīdī no strikta šīs idejas atbalsta atteicās.

Dabai draudzīgu ēku un būvniecības tehnoloģiju meklējumi interesē speciālistus arī Latvijā, kur, piemēram, ar "Zaļo tehnoloģiju inkubatora" atbalstu tiek izstrādātas inovatīvas tehnoloģijas, kas ļautu būvēt puslodes un liektas formas koka ēkas, kā arī berami siltumizolācijas un ēku siltināšanas materiāli, kas ļautu būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Videi draudzīgi būvmateriāli no vietējiem dabas materiāliem

"Zaļajiem" inovatoriem patīk meklēt jaunus veidus, kā izmantot kaņepes, kūdru un citus vietējos izejmateriālus, no kuriem top videi draudzīgi būvmateriāli. Tā, piemēram, Latvijā tiek attīstīta tehnoloģija, lai ražotu koka karkasa kaņepju betona paneļus, kā arī dekoratīvs apmetums, kuram kā bāzes materiāls pievienota kūdra.

Efektīvāka ūdens un siltuma izmantošana daudzdzīvokļu ēkās

Apkārtējā gaisa "apsildīšana" un pārāk lieli ūdens zudumi daudzdzīvokļu mājās ir tipiska Latvijas un citu bijušo PSRS republiku problēma, tādēļ ļoti bieži tiek piedāvāti asprātīgi un inovatīvi risinājumi šo problēmu mazināšanai. "Arī pie mums nāk ļoti zinoši cilvēki, kuriem ir interesantas idejas, taču jāņem vērā, ka šī ir ļoti lokāla problēma un bieži vien risinājumiem nav īpaši liela eksporta potenciāla. Šādus produktus var pārdot tikai Latvijā, iespējams, Igaunijā, Lietuvā vai kādā NVS valstī," atzīst Neimanis.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Silto grīdu popularitāte pastāvīgi pieaug

Silto grīdu popularitāte pastāvīgi pieaug

Jau labu laiku Latvijā ir pazīstamas mājokļu grīdās iebūvējamās centrālās apkures sistēmas, kas plašāk pazīstamas kā "siltās grīdas". Uz jautājumiem par siltajām grīdām, to ierīkošanu un ekspluatāciju atbild SIA "Onninen" tirdzniecības inženieris Aigars Biedris.

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Uzņēmējs runā

Silto grīdu popularitāte pastāvīgi pieaug

silta_grida

Jau labu laiku Latvijā ir pazīstamas mājokļu grīdās iebūvējamās centrālās apkures sistēmas, kas plašāk pazīstamas kā "siltās grīdas". Uz jautājumiem par siltajām grīdām, to ierīkošanu un ekspluatāciju atbild SIA "Onninen" tirdzniecības inženieris Aigars Biedris.

Augstspiediena mazgātāji – veidi un pielietojums

ma__na

Ikviens vēlas, lai reiz iegādātās lietas un tehnika tik ātri nenolietotos un paliktu tikpat jauna un spoža. Realitātē ir citādāk – automašīnas, dārza mēbeles nolietojas un kļūst netīras, caurules un instrumenti rūsē. Kā lai ikdienā ar to visu tiek galā?