Ziemeļvidzemē sāk izstrādāt Igaunijas-Latvijas trešā 330 kilovoltu starpsavienojuma projektu
Rīga, 14.jūn., LETA. Turpinot darbu pie projekta "Igaunijas-Latvijas trešais 330 kilovoltu (kV) starpsavienojums" realizācijas, uzsākti jaunās 330 kV elektrolīnijas projektēšanas darbi un to ietvaros pēc AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pasūtījuma tiek veikta īpašumu apsekošana Ziemeļvidzemē - Rūjienas, Mazsalacas, Burtnieku, Alojas un Limbažu novados.
AST aģentūru LETA informēja, ka jauna elektropārvades līnija aptuveni 20 kilometru garumā tiks būvēta no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk to turpinot pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem. Savukārt tālāk līnija tiks izvietota blakus topošajam "Rail Baltica" dzelzceļam.
Zemes īpašniekiem, kuru īpašumos tiks izveidots apgrūtinājums vai tas tiks paplašināts gar jau esošo līniju, vai arī īpašumā būs nepieciešams veikt atmežošanu, paredzēta atlīdzība. AST saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu" veiks atlīdzības aprēķinu un vērsīsies pie zemes īpašniekiem, lai vienotos par apgrūtinājuma līguma noslēgšanu un atlīdzības izmaksāšanu.
Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt 330 kV augstsprieguma elektropārvades līniju 176 kilometru garumā no Rīgas otrās termoelektrocentrāles līdz Igaunijas robežai, savukārt Igaunijas pārvades sistēmas operators "Elering" izbūvēs šīs līnijas daļu Igaunijas teritorijā līdz apakšstacijai Kilingi-Nomme.
Kopējās projekta izmaksas Latvijā tiek lēstas ap 84 miljoniem eiro, no kuriem 65% tiks segti no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu līdzekļiem.
Projekts ir realizējams līdz 2020.gadam un ir iekļauts Latvijas un Eiropas pārvades sistēmas attīstības plānā. Ņemot vērā projekta nozīmīgumu, Ministru kabinets ir noteicis tam nacionālo interešu objekta statusu. Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana ir veids, kādā valsts realizē politisko izšķiršanos saistībā ar plānoto valsts attīstību enerģētikas jomā un uzņemto starptautisko saistību izpildi.
