Līdz šī gada nogalei tiks sagatavots Vidzemes reģiona ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns 2030.gadam, kas ietvers rīcības gan SEG emisiju samazināšanai, gan klimata pārmaiņu radīto risku novēršanai. Veicinot vairāku pušu iesaisti plāna sagatavošanā, Vidzemes plānošanas reģions (VPR) organizēja diskusijas ar dažādu nozaru pārstāvjiem un interesentiem.

Baltijas valstis ir pilnībā gatavas sinhronizēties ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu nākamā gada februārī. To šodien Jūrmalā, Latvijā, paziņoja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas enerģētikas ministri Dainius Kreivys, Kaspars Melnis un Kristen Michal. Ministri apsprieda sinhronizācijas projektu īstenošanas gaitu un pēdējos sagatavošanās darbus.

Noslēdzies apjomīgs kopdarbs ar nozaru asociācijām, nevalstiskajām organizācijām un ministrijām pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) atjaunošanas. Otrdien, 9. jūlijā, Ministru kabinets apstiprināja NEKP un atbalstīja tā iesniegšanu Eiropas Komisijai. Latvija NEKP iesniegs Eiropas Komisijai šonedēļ kā sestā dalībvalsts pēc kārtas, apsteidzot Igauniju un Lietuvu.

Ministru kabineta šā gada 9. jūlija sēdē valdība apstiprināja līdzšinējās Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktores Baibas Vītoliņas kandidatūru pārcelšanai Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktores amatā no šā gada 1. augusta.

Lai attīstītu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgas publisko ārtelpu, Rīgas pašvaldība plāno līdz 2029. gada beigām veikt Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūras pārbūvi, uzlabojot, attīstot un veidojot gājējiem prioritāru ielu telpu vecpilsētā. 

Šī gada 11. jūnijā Ministru kabinets (MK) ir izdevis rīkojumu, ar kuru tiek uzsākta Bauskas apvedceļa būvniecības projekta realizācija pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa. Rīkojums paredz arī sākt zemju atpirkšanu Bauskas un arī Iecavas apvedceļu būvniecības vajadzībām, kā arī nosaka nacionālo interešu objekta statusu abu apvedceļu infrastruktūrai.

Lai samazinātu atkritumu apjomu un veicinātu iedzīvotāju izglītošanu par šķirošanu, Rīgas dome trešdien, 3. jūlijā, apstiprināja Viduslatvijas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2024.-2028. gadam un nolēma izveidot Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru “Getliņi” – SIA “Getliņi EKO”.

Dabas katastrofu radītie zaudējumi pasaulē un arī Latvijā pieaug ar katru gadu – ja 2022. gadā Latvijas apdrošinātāji par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem kopumā atlīdzībās izmaksāja 5,4 miljonus eiro, tad 2023. gadā jau tikai vienas augusta vētras nodarīto zaudējumu atlīdzībai tika izmaksāti 16,6 miljoni eiro*, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati. 

Aristida Briāna ielā 13, Rīgā, šoruden plānots atklāt ievērojamu radošo industriju un kultūras izglītības veicināšanas iestādi – Riga Makerspace. Projekta īstenošana strauji virzās uz priekšu, un būvdarbi atbilst ikmēneša izpildes plānam – pabeigti aptuveni 82% darbu, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Trešdien, 3. jūlijā, Rīgas domes deputāti atbalstīja lēmumu piešķirt finansējumu satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecībai. Plānots, ka projekta realizācijas kopējās izmaksas nepārsniegs 82,7 miljonus eiro.