Lai samazinātu atkritumu apjomu un veicinātu iedzīvotāju izglītošanu par šķirošanu, Rīgas dome trešdien, 3. jūlijā, apstiprināja Viduslatvijas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2024.-2028. gadam un nolēma izveidot Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru “Getliņi” – SIA “Getliņi EKO”.

Dabas katastrofu radītie zaudējumi pasaulē un arī Latvijā pieaug ar katru gadu – ja 2022. gadā Latvijas apdrošinātāji par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem kopumā atlīdzībās izmaksāja 5,4 miljonus eiro, tad 2023. gadā jau tikai vienas augusta vētras nodarīto zaudējumu atlīdzībai tika izmaksāti 16,6 miljoni eiro*, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati. 

Aristida Briāna ielā 13, Rīgā, šoruden plānots atklāt ievērojamu radošo industriju un kultūras izglītības veicināšanas iestādi – Riga Makerspace. Projekta īstenošana strauji virzās uz priekšu, un būvdarbi atbilst ikmēneša izpildes plānam – pabeigti aptuveni 82% darbu, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Trešdien, 3. jūlijā, Rīgas domes deputāti atbalstīja lēmumu piešķirt finansējumu satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecībai. Plānots, ka projekta realizācijas kopējās izmaksas nepārsniegs 82,7 miljonus eiro.

Trešdien, 3. jūlijā, Rīgas dome apstiprināja pašvaldības energopārvaldības sistēmas 2023. gada vadības pārskatu, kas liecina, ka energoresursu patēriņa izmaksas pašvaldībā gada laikā samazinājušās par 1,7 miljoniem eiro, samazinot gan izdevumus, gan videi kaitīgos izmešus.

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mājvieta Lielās ģildes nams Amatu ielā 6, Rīgā slēdz savas durvis, lai piedzīvotu nozīmīgas pārvērtības. Ēkas atjaunošanas un pārbūves gaitā viena no senākajām Rīgas koncertzālēm iegūs mūsdienīgu veidolu, saglabājot vēstures liecības. 

Otrdien, 2. jūlijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto  atbalsta programmu Atveseļošanas fonda plāna (REPowerEU) ietvaros. Latvijai pieejamais finansējums investīciju īstenošanai ir 134,4 miljoni eiro. Investīcijas izmantos energoapgādes drošuma un stabilitātes palielināšanai, biometāna ievades punkta būvniecībai un Latvijas energoapgādes tīkla modernizācijai.

Jūnijā visā Baltijā turpinājās elektroenerģijas cenu kāpums, mēneša vidējai elektroenerģijas cenai augot par 20,8%. Kā liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija, galvenais iemesls cenu kāpumam ir bijis karstie laikapstākļi. To dēļ saglabājies salīdzinoši augsts enerģijas pieprasījums, taču vienlaikus kritušies atjaunīgās enerģijas, it īpaši hidroelektroenerģijas, ražošanas apjomi, kas veido lielāko daļu no Latvijas zaļās enerģijas bilances.

Kopējais energoresursu patēriņš [1] 2023. gadā bija 185 petadžouli (PJ), kas ir par 1 % mazāk nekā 2022. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Lai uzlabotu mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību, gar reģionālo autoceļu Aizkraukle–Jēkabpils (P76) būvē apgaismotu gājēju un velosipēdistu infrastruktūru, kas savienos Jēkabpili ar četrus kilometrus attālo Salas ciemu  (38,65.–42,57. km). Tā šķērsos arī vēsturisko Pelītes upes tiltu, kurš darbu ietvaros arī tiek atjaunots. Darbus plānots pabeigt šogad līdz būvdarbu sezonas beigām.