Vai pietiek ar šīm caurulītēm vai arī obligāti vēl iemontēt mūra augšdaļā pirms logiem?
MARIS 2009. gada 12. novembrī
Cien. Birša kungs,
Ļoti ceru uz kādu padomu!?
1.Aptuveni pirms mēneša aizmūrējām tipveida vecas daudzdzīvokļu mājas 2 lodžijas, izmantojot apdares ķieģeli ārpusē, tad 3 cm gaisa sprauga, tad fibo bloku no iekšpuses. Ik uz 1 metru mūrējuma apakšējā daļā iemūrējām no ārpuses līdz gaisa spraugai ventilācijas caurulītes 16mm ārējais 10 mm iekšējais diametrs.
2. Vienu lodžiju iestiklojām – virs palodzes daļu aizpūtām ar putām, savukārt otrs mūrējums 2 nedēļas gaidīja logus, tad pēc 2 nedēļām aizpūtām gaisa spraugas virs palodzes daļu ar putām un nupat uz perflex iekšpusē piestiprinājām zaļo reģipsi.
3. Aizvakar 2 lodžijas apakšējā daļā parādījās mitrums no grīdas un 5 cm uz augšu uz reģipša. Izskatās arī, ka mitrums koncentrējas vairāk pie ārējām lejējām ventilācijas caurulītēm.
1. Vai šis mitrums ir viss tas, kas sakrājas kamēr nebija logu no lietus un laika kamēr nebija aizpūsts ar putām notekot kondensātam no logiem un tagad aizpūšot ar putām nāk pa leju ārā uz iekšu?
2. Vai tas ir kondensāts, kas rodas no apmetuma darbiem, kas notiek turpat blakus?
3. Vai arī mūris pa šuvēm vai ap caurulītēm laiž iekšā ūdeni, lai gan caurulītes ir vestas apmēram 2 cm ārpus ķieģeļiem?
4. Vai pietiek ar šīm caurulītēm vai arī obligāti vēl iemontēt mūra augšdaļā pirms logiem?
Atbildes:
-
2012. gada 10. augustā
Labdien!
Situācija ir izveidojusies neskaidra tāpēc, ka ir vienlaicīgi iesaistīti ļoti daudzi faktori, kas traucē iegūt skaidru ainu par būvfizikas procesiem, kas notiek objektā, tāpēc nedaudz sadalīsim procesus pa grupām: 1) Ir izveidota aiz apdares ķieģeļu sieniņas gaisa sprauga- 30 mm plata. Ārsienā drīkst veidot gaisa spraugas un citus tukšumus tikai tad, ja šajā spraugā tiek nodrošināta nepārtraukta gaisa kustība virzienā no lejas uz augšu., tātad ja ir gaisa ieeja apakšā (caurulītes), tad gaisa spraugai izbeidzoties augšpusē arī ir jābūt gaisa brīvai izejai. Tas attiecās arī uz to sienas daļu, kas tiek nosegta ar loga rāmi, gaisam ir jācirkulē līdz palodzei un jāizkļūst laukā. Tā visa ir aukstā zona. 2) Ir izveidots Fibo sīkbloku mūris. Fībo bloki bija jāšpaktelē gan no ārpuses (gaisa spraugā), gan no iekšpuses (pirms apšūšanas ar ģipškartona plāksnēm).
3) Vairākas nedēļas konstrukcija bija atvērta āra atmosferai. Protams, ka mitrums savilkās gaisa spraugā un Fibo sīkblokos, ja nebija spēcīga ventilācija gaisa spraugā, mitrums virzījās uz to pusi, kas ir siltāka. Nosledzot iekšsienu ar ģipškartona plāksni, radās silta telpa un mitrums migrēja uz iekšpusi, samērcējot ģipškartonu. 4) Aizmūrējums ir bez siltumizolācijas un tāpēc auksts. Pareizi bija siltināt jau gaisa spraugā : apdares ķieģelis- 30 mm gaisa sprauga- vēja plēve(difūzijas plēve)- akmens vate 100 mm- apmests vai špaktelēts no abām pusēm Fibo 250 mm- ģipškartona plātne līmēta uz perlfiks. Varēja arī siltināt no iekšpuses: apmesta Fibo bloka virsma- akmens vate 100 mm- tvaikizolācijas plēve (PE, 0,2 mm)- gaisa sprauga (neventilējama) 20 mm un ģipškartona plāksne. 5) Galvenais ir, lai būtu gaisa plūsma aukstajā zonā (laba ventilācija, tad mitrums nebūs.
Juris Biršs, "Vincents Polyline", SIA, "abc.lv", būvniecības nozares medijs