Kā iedzīvotājiem kopīgi taupīt resursus un rūpēties par vidi daudzdzīvokļu mājās?

Katru gadu marta beigās pasaule uz stundu izslēdz gaismu, lai simboliski pievērstu uzmanību vides ilgtspējas un klimata pārmaiņām. Taču reālām pārmaiņām nepietiek ar akciju reizi gadā – ilgtspējīgs dzīvesveids sākas ar ikdienas ieradumiem un gudriem risinājumiem mūsu mājās un kopienās. Kā daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji var sadarboties, lai ikdienā taupītu elektroenerģiju, siltumu un citus resursus, tādējādi rūpējoties par vidi, skaidro nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” eksperti. 

Kopīgā enerģijas taupīšana – mazāk patērē, mazāk maksā

Visefektīvākais veids, kā samazināt resursu patēriņu, ir pārdomāta elektroenerģijas lietošana. LED spuldžu izmantošana ļauj samazināt elektroenerģijas patēriņu līdz pat 80 %, savukārt elektroierīču atvienošana no strāvas, kad tās netiek lietotas, novērš nevajadzīgu elektroenerģijas patēriņu gaidīšanas režīmā. Savukārt sensora apgaismojums koplietošanas telpās, piemēram, kāpņu telpās un pagrabos, palīdz nodrošināt, ka gaisma deg tikai tad, kad tā ir nepieciešama. “Bonava Latvija” eksperti iesaka dalīties ar padomiem mājas čatos vai izlikt informatīvus plakātus koplietošanas telpās, aicinot, piemēram, izslēgt gaismu pēc došanās prom, aizvērt durvis, lai neielaistu aukstumu u. tml.

Ilgtspējīga ūdens izmantošana

Foto: Unsplash.com/ Bluewater Sweden

Ūdens taupīšana ir tikpat būtiska kā elektroenerģijas un siltuma patēriņa samazināšana, kas vienlaikus arī saudzē dabas resursus. Vienkāršu ikdienas ieradumu maiņa var ievērojami samazināt patērētā ūdens apjomu, piemēram, krāna aizvēršana, tīrot zobus vai ieziepējot traukus mazgāšanas laikā. Efektīvs risinājums ir arī viedie ūdens maisītāji un dušas galvas, kas samazina patēriņu, nezaudējot funkcionalitāti. Ja daudzdzīvokļu mājai ir kopīga zaļā zona vai pagalms, kuru nepieciešams regulāri laistīt, lietderīgi ir izmantot lietus ūdens savākšanas metodes, kas ļauj dabas resursus izmantot efektīvāk un videi draudzīgāk.

Šķiro un rūpējies par vidi!

Latvijā joprojām liela daļa sadzīves atkritumu nonāk poligonos, nevis tiek pārstrādāti: 2022. gadā pārstrādei tika novirzīti tikai aptuveni 40 % no kopējā atkritumu apjoma. [1] Šī statistika skaidri parāda, ka mums kā sabiedrībai ir būtiski jāuzlabo atkritumu šķirošanas kultūra un jāmeklē efektīvāki risinājumi ilgtspējīgai resursu pārvaldībai, kas ļauj ne tikai rūpēties par vidi, bet arī ievērojami samazināt izmaksas par atkritumu izvešanu. Katram no mums ir iespēja iesaistīties – sākot ar savas ģimenes ikdienas paradumu maiņu un beidzot ar aktīvu līdzdalību savas mājas vai kopienas šķirošanas iniciatīvās. Lai veicinātu efektīvāku šķirošanu, eksperti iesaka daudzdzīvokļu māju kopienām organizēt informatīvus pasākumus, uzstādīt norādes pie konteineriem un vienoties ar apsaimniekotājiem par ērtāku infrastruktūras pielāgošanu.

Balkonu dārziņi un kopienas dārzi

Foto: Unsplash.com/ Markus Spiske

Viens no Zemes stundas akcijas mērķiem ir veicināt atjaunojamo resursu izmantošanu un ilgtspējīgus paradumus, tostarp pārtikas patēriņā. Izvēle iegādāties vietēji audzētu pārtiku (vai audzēt pašam) samazina transporta radīto emisiju un plastmasas un cita veida iepakojuma patēriņu. Apvienojot spēkus un intereses, arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir iespēja lietderīgi izmantot piemājas zaļo zonu, terases un balkonus, ierīkojot urbānos mazdārziņus ar augstajām dobēm. Turklāt kopienas dārzi ne tikai nodrošina piekļuvi svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām, bet arī stiprina kopienas saikni un veicina izpratni par ilgtspējīgu dzīvesveidu.

Pareiza ventilācija – efektīvai siltuma saglabāšanai

Būtisks faktors, kas ietekmē ne tikai siltuma saglabāšanu mājoklī, bet arī veselībai labvēlīgu iekštelpu klimatu, ir pareiza ventilācija. Vecākās ēkās iedzīvotājiem ir pašiem jārūpējas par regulāru un pareizu telpu vēdināšanu, lai novērstu mitruma uzkrāšanos un uzlabotu gaisa kvalitāti. Modernajos daudzdzīvokļu projektos šo uzdevumu lielākoties veic rekuperācijas sistēmas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu, vienlaikus saglabājot siltumu, kas jau atrodas telpā. “Šādi risinājumi var samazināt apkures izmaksas par aptuveni 20–30 % un veicināt komfortablu dzīves vidi visa gada garumā,” skaidro eksperti.

Videi draudzīgi enerģijas ieguves avoti

Foto: Freepik.com/ vecstock

Nozīmīgs risinājums enerģijas ekonomēšanai ilgtermiņā ir pāreja uz ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem enerģijas avotiem, piemēram, saules paneļiem uz ēku jumtiem vai balkoniem. “Bonava Latvija” 2022. gadā izvirzīja mērķi aprīkot savas nākamās daudzdzīvokļu ēkas un rast iespēju uzstādīt arī pirms 2022. gada ekspluatācijā nodotajās mājās saules paneļu sistēmas, kuru kopējā ražošanas jauda sasniedz līdz 11,1 kW, tādējādi nodrošinot līdz pat 10 % no ēkas kopējā elektroenerģijas patēriņa. Projekta “Pīlādžu mājas” 2024. gada datos redzams, ka saules enerģija katru mēnesi ne tikai pilnībā segusi koplietošanas elektrības izmaksas, bet arī papildinājusi mājas uzkrājumu fonda budžetu ar papildu finanšu līdzekļiem.

Efektīva siltumenerģijas izmantošana – ceļš uz komfortu un ilgtspēju

Gudra un efektīva siltumenerģijas izmantošana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas palīdz samazināt apkures izmaksas, vienlaikus mazinot ietekmi uz vidi. Latvijā joprojām ir daudz  pirmskara un padomju gados būvētu ēku, kurām apkures sistēmas neatbilst mūsdienu energoefektivitātes prasībām. Šajās ēkās parasti ir saglabājies centralizēts apkures modelis ar vertikālo stāvvadu sistēmu, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem nav iespējas individuāli regulēt siltuma padevi savos dzīvokļos. “Vecākās ēkās bieži vien iedzīvotāji saskaras ar situāciju, kad vienā dzīvoklī ir pārāk karsti, bet citā – nepietiekami silts, un šo situāciju viņi nevar ietekmēt,” skaidro eksperti.

Jaunajos projektos tiek ieviestas modernas apkures sistēmas ar individuāliem siltuma skaitītājiem un termoregulatoriem, kas ļauj iedzīvotājiem pielāgot temperatūru atbilstoši savām vajadzībām un maksāt tikai par reāli patērēto siltumu. Savukārt vecāku daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji var apsvērt, piemēram, ēku siltināšanu, samazinot siltuma zudumus pat par 40 % un nodrošinot vienmērīgāku temperatūru iekštelpās. Tāpat svarīga ir logu un durvju hermetizēšana, kas palīdz novērst caurvēju un neļauj aukstumam iekļūt telpās. Efektīvs, bet salīdzinoši dārgāks risinājums ir siltuma regulēšanas mezglu automatizēšana, kas pielāgo siltuma padevi atbilstoši āra temperatūrai un iedzīvotāju patēriņa paradumiem. Šādi risinājumi var ne tikai ievērojami samazināt enerģijas patēriņu, bet arī palielināt iedzīvotāju komfortu un dot iespēju efektīvāk pārvaldīt savus mājokļa uzturēšanas izdevumus.