BVKB notiks pirmais būvspeciālistu sertifikācijas eksāmens

Šodien, 4.janvārī, Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) notiek pirmais būvspeciālistu sertifikācijas eksāmens, kas būs rakstisks tests.

Tie, kuri sekmīgi nokārtos šo eksāmenu, tiks pielaisti praktiskajam (aizstāvēšanas) eksāmenam, kas tiks sākts jau ar 6.janvāri. Eksāmenam būs iespēja pieteikties arī BVKB mājaslapā, kurā būs redzami konkrēti datumi un laiki, kā arī brīvās vietas.

Pirmie sertifikāti būvekspertīžu veikšanai tiks izsniegti no 11.janvāra.

Kā ziņots, šogad BVKB sāk būvspeciālistu sertifikāciju, informēja BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

Jaunās sistēmas mērķis ir veikt būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un prakses uzraudzību, lai nodrošinātu kvalitatīvu būvekspertīžu veikšanu.

Plānots, ka BVKB šogad nodrošinās 360 pretendentu eksamināciju, no kuriem 300 varētu saņemt sertifikātus konkrētās jomas būvekspertīžu veikšanai.

"Kvalitatīva būvniecība ir iespējama tikai tad, ja visi procesā iesaistītie dalībnieki ir profesionāļi, kas godprātīgi un ar pienācīgu rūpību pilda tiem uzticētos pienākumus. Tāpēc esam radījuši maksimāli caurskatāmu sistēmu, kas ļaus novērtēt būvspeciālistu kvalifikāciju, lai turpmāk varētu droši paļauties uz būvekspertīžu rezultātiem. No šī gada arī BVKB piedāvās būvekspertīžu pakalpojumus ne tikai strīdus gadījumos. Tas nozīmē, ka šogad būvekspertīzes veikšanu varēs uzticēt vai nu sertificētam komersantam, vai BVKB būvekspertiem," skaidroja Druķis.

Sertifikācija notiks divos posmos - tests par normatīvā regulējuma izpratni ekspertīžu veikšanai un praktiskais eksāmens. Praktisko eksāmenu būs iespējams noskatīties BVKB interneta mājaslapā videoierakstā.

Eksāmeni tiks organizēti reizi mēnesī katrā no būvekspertīzes jomām. Kopā pārbaudes notiks 25 būvekspertīžu jomās. Arhitektiem paredzēta viena būvekspertīžu joma, projektētājiem - 15 jomas, bet būvuzraugiem un būvdarbu vadītājiem - deviņas jomas.

Druķis sacīja, ka vienā mēnesī tiks eksaminēti ne vairāk kā četri pretendenti katrā jomā.

Pateicoties jaunajai kārtībai, gadījumos, kad ekspertīzes pasūtītājs būs valsts vai pašvaldība, būs iespēja izvēlēties pārbaudītus ekspertīzes veicējus no BVKB saraksta. Šajā sarakstā būs būvkomersanti, kuri BVKB būs apliecinājuši savu spēju nodrošināt ekspertīzes saskaņā ar attiecīgo normatīvu prasībām.

Sektoros, kur nebūs komersantu, kas spēj nodrošināt ekspertīzes publiskās personas vajadzībām, kā arī gadījumos, ja starp būvniecības dalībniekiem pastāvēs strīds un nepieciešama neatkarīga ekspertīze, BVKB pats nodrošinās šādas ekspertīzes. Plānots, ka 2016.gadā BVKB veltīs 4800 stundas ekspertīžu organizēšanai, ko īstenos sertificēti būveksperti un BVKB speciālisti, tostarp arī piesaistīti no ārvalstīm.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridinovs skaidroja, ka Latvijā ir vairākas būvekspertīžu jomas, kurās nav vietējo speciālistu, piemēram, naftas cauruļvadu būvniecībā vai ar radiāciju saistītu būvju celtniecībā. Šādos gadījumos būs jāpiesaista ārvalstu speciālisti.

Uz jautājumu, vai jaunā kārtība nozīmē to, ka līdz 11.janvārim valstī nebūs neviena sertificēta būvekspertīžu veicēja, Spiridonovs atbildēja apstiprinoši, vienlaikus norādot, ka tā nav problēma.

"Nedomāju, ka būtu akūta nepieciešamība gada sākumā veikt ekspertīzes gada nogales svētku brīvdienās radītiem projektiem, un es pat aicinātu to nedarīt. Ja procesā iesaistītie nespēj saplānot savu darbu tā, lai projektam nebūtu jāveic ekspertīze svētku brīvdienās, tad tā nav nopietna pieeja darbam," sacīja Spiridonovs.

Kopš 2015.gada divas nozīmīgākās BVKB funkcijas ir publisko ēku ekspluatācijas drošuma pārbaužu veikšana un jauno projektu, kas tapuši atbilstoši jaunajam Būvniecības likumam, apstiprināšana un pieņemšana ekspluatācijā.

LETA jau ziņoja, ka BVKB no 2015.gada 1.janvāra līdz 1.decembrim ir pārbaudījis 1752 objektus, no kuriem 1362 ir BVKB piekritīgas publiskas ēkas. Visdrošākās un labāk uzturētās ēkas ir Kurzemē un Zemgalē.

No visām pārbaudītajām publiskajām ēkām 90,7% ir ļoti labā vai labā stāvoklī, bet tikai 9,3% - sliktā vai bīstamā stāvoklī, kas nav drošas ekspluatācijā. Vislabākā situācija ir vērojama reģionos - Kurzemē un Zemgalē 95% ēku ir teicamā vai labā stāvoklī, bet Latgalē tie ir 90%. Galvaspilsētā 89% apsekoto ēku ir atzītas par drošām ekspluatācijā, bet pārējām ir nepieciešami būtiski uzlabojumi.

Tāpat BVKB pērn 11 mēnešos ir veicis kontroles 59 būvlaukumos, bet desmit ēkas ir pieņemtas ekspluatācijā.

LETA

Foto: STOCK.XCHNG.