Ceļu uzmērīšanas aizkulises

Droša pārvietošanās ar automašīnu lielā mērā atkarīga no ceļa kvalitātes, pieņemot par neapstrīdamu faktu, ka automašīnas stūre atrodas saprātīga vadītāja rokās. Savukārt kvalitatīva ceļa alfa un omega ir precizitāte visos izbūves etapos. Nedaudz ielūkosimies ceļinieku aizkulisēs. Uzmērījumu etapi Pirms pievērsties visaptverošām problēmām, kas krietni apgrūtina ceļu būvētāju ikdienas darbu, jāielūkojas procesā, kas teorētiskā pārstāstā izskatās visai sakārtots. Ceļu uzmērīšanas process nosacīti iedalāms divās lielās grupās: apjoma definēšana (tostarp materiālu kvantitātes noteikšana) un kvalitātes uzmērījumi. Primārais uzdevums ir trases nospraušana. Tas notiek saskaņā ar topogrāfisko plānu un ģeodēzistu izstrādāto projektu, kas savukārt kalpo arī par bāzi izpildshēmu sagatavošanai un nepieciešamā materiālu apjoma definēšanai. Stadiālā būvniecība ir nākamais un arī grūtākais ceļu izbūves posms, kas sevī slēpj neskaitāmus zemūdens akmeņus un atkarībā no projekta ietver zemes uzbēruma, šķembu un asfalta kārtas izbūvi, kurām paredzēti vairākkārtēji kvalitātes uzmērījumi – gan uzņēmēju, gan pasūtītāju, gan kontroles institūciju veikti. Pēc katras kārtas izbūves tiek mērīti šķērskritumi, slāņa biezums, kvalitāte, sablīvējums un nestspēja. Atsevišķos gadījumos uzmērījumus visas ieinteresētās puses veic vienlaicīgi, lai racionālāk izmantotu laiku. Ceļinieku bībele, lai gan dzīvojam jau 2007. gadā, ir "Autoceļu specifikācija 2005", piepildīta ar norādēm par gandrīz visiem ceļubūves darbu veidiem, uzmērīšanas metodēm un to rezultātiem, tāpat uzskaitīti materiālu kvalitātes parametri, ir norādes par gatavām konstrukcijām. Lai arī daudzviet šajā rokasgrāmatā sastopami morāli novecojuši fakti, pagaidām tā ir apritē un pēc tās pat aprēķina sodu apmērus uzņēmējiem par konstatētajām kļūmēm ceļu izbūvē. Jāpiebilst, ka rokasgrāmatai aktuāli nepieciešamas korekcijas, lai saturu piesaistītu reālajam darba procesam un gala kvalitāti ietekmējošiem faktoriem. Instrumenti. Vakar un šodien Iekārtas un metodes, kas tiek izmantotas ceļu uzmērīšanā, Latvijā sastopamas plašā amplitūdā: joprojām lietoti tiek gadu gadiem zināmie instrumenti – mērlentes, vienkārši nivelieri –, kuriem līdzās savu vietu, mēģinot pārliecināt konservatīvo latvisko mentalitāti, iekaro jaunākās paaudzes tehnoloģijas. Tā kā instrumentu un aparātu ceļu uzmērīšanai un kontrolei ir bezgala daudz, ir iespēja apskatīt tikai izlases kārtā atsevišķas grupas. Trases nospraušanā ģeodēzistiem neiztikt bez teodolīta, kas piedzīvojis krietnus uzlabojumus (kļuvis datorizēts), līdz ar to precizitāti minimāli ietekmē cilvēciskā faktora radītās kļūmes. Ne visi, protams, izmanto datorizācijas sniegtās priekšrocības; joprojām atsevišķu otrās un trešās šķiras ceļu izbūvē trases tiek nosprausta, izmantojot mērlenti. Precizitāte šādos gadījumos ir visai stiepjams jēdziens. Mērlente gan ir uzticams palīgs saulainā laikā, kad nav iespējams saskatīt lāzera staru un lāzera tālmēri faktiski nav izmantojami. Ilgstošs un uzmanību paģērējošs process ir precīza biezuma šķembu kārtas ieklājums. Joprojām daudzviet vadās pēc augstuma atzīmēm, ko norāda trose būvējamā ceļa malā. Greideru vadītāji ar ilgstošu pieredzi un trenētu aci šo darbu paveic ātri un kvalitatīvi, bet, kā zināms, tādus darba izpildītājus būvniekiem jāmeklē gandrīz vai ar uguni. Pasaulē sen un arī Latvijā jau vairākus gadus pieejami uz greidera uzstādāmi lāzernivelieri vai digitāla, satelītam piesaistīta aparatūra (tirdzniecībā Latvijā parādījusies tikai šogad), kas bez cilvēka palīdzības aprēķina ieklājamo šķembu daudzumu katrā noteiktā vietā. Vienīgā problēma ir projektu kvalitāte, kas pagaidām vēl liedz plaši izmantot šāda veida aparatūru ceļubūves darbos. Lai izmantotu jaunākās tehnoloģijas, kas taupītu laika un darbaspēka resursus, nepieciešami projekti, kas veidoti trīs dimensijās. Taču zināms laiks vēl nepieciešams, lai projektētāji apgūtu iemaņas trīsdimensionālajā projektēšanā; arī apmācības šajā jomā Latvijā nav pieejamas. Kārtu sablīvējuma uzmērīšanai tiek veltīts daudz pūļu; aparatūra, ko izmanto sablīvējuma noteikšanai, ir visdažādākā – katrs uzņēmējs iegādājas pēc savas gaumes un saprašanas. Padomju laika metode sablīvējuma noteikšanai, kas neprasīja ne laika, ne finanšu resursu ieguldījumus, bija pavisam vienkārša – zem veltņa pameta šķembu un, ja tā saplīsa, sablīvējumu uzskatīja par pietiekamu. Šī ir pagātne; mūsdienās sarežģītības pakāpe sablīvējuma noteikšanai ir krietni pieaugusi. Vienkāršākais un ātrākais sablīvējuma noteikšanas veids ir tā saucamās ekspresmetodes, lietojot dažādu zīmolu Eiropā ražotus ērti pārvietojamus aparātus. Ekspresmetodes rezultāti izmantojami tikai darba procesā un vairāk domāti uzņēmēju paškontrolei, jo aparāti nav Latvijā standartizēti, līdz ar to kontroles institūcijas vērā ņemt šos rezultātus nevar. Par precīziem un vērā ņemamiem rezultātiem tiek uzskatīti sablīvējuma dati, ko iegūst ar statiskās plātnes palīdzību. Statiskās plātnes metode ir salīdzinoši jauna metode Latvijas kontekstā; standartizēta, to izmanto aptuveni trīs gadus un tā krietni ietaupa laiku, jo rezultāti ir nolasāmi aptuveni pēc divām stundām uz vietas objektā. Cilvēka roku darbs, strādājot ar statisko plātni, izpaužas kā datu norakstīšana mērījumu laikā un to ievadīšana datorā. Rezultātus aparatūra aprēķina pati. Statiskās plātnes izmanto gan uzņēmēji, gan kontroles institūcijas; mērījumi tiek veikti ik pa 250–500 metriem atkarībā no objekta specifikācijas. Savukārt ar ekspresmetodēm sablīvējumu paškontroles nolūkos uzņēmēji mēra ik pa 50 vai pat mazāk metriem. Pēdējās paaudzes aparatūra sablīvējuma mērīšanai Latvijā pieder tikai pāris ceļubūves uzņēmumiem (Binders, 8 CBR). Aparatūra pārbaudes procesā negrauj asfalta struktūru, jo datus iegūst ar lāzerstara palīdzību. Aparāts ir lielisks, vienīgi jāpiemēro un jākalibrē atbilstoši Latvijas ceļubūves situācijai, jo ražots Amerikā. Būvnieki ir devušies arī pieredzes apmaiņā uz Lietuvu, kur jaunākās paaudzes uzmērīšanas aparatūru izmanto vairākus gadus un arī uzņēmēju, kas māk ar to apieties, ir krietni vairāk kā Latvijā. Problemātiska lieta ir saķeres mērītājs. Eiropā jau 2002. gadā šāda saķeres mērīšanas metode, kas tiek izmantota Latvijā, atcelta kā neatbilstoša. Saķeres mērījumi Eiropā, protams, notiek, bet ir standartizēti. Pie mums sodus par neatbilstošu saķeri būvniekiem piemēro, balstoties uz pašizgudrotas metodes rezultātiem – speciāla aparatūra uz asfalta pumpē ūdeni un uz šādas virsmas pārbauda ritentiņa slīdēšanas pakāpi. Aparāts rāda, kā pagadās – dažkārt uzrāda labu saķeri, dažkārt sliktu. Ko būvnieks darījis nepareizi un kas būtu nākamreiz jādara, lai garantētu atbilstošu kvalitāti virsmai, neviens speciālists paskaidrot nevar. Rezultātā būvnieki maksā sodu, ja saķere nav atbilstoša, paliek neziņā, bet ceļš tiek nodots ekspluatācijā. Un tas nav situācijas risinājums, jo nevar taču sodīt visus Latvijas ceļu būvniekus, turklāt uzstādījums tomēr ir kvalitatīvs ceļš, nevis sodīšana. Uzbūvēta ceļa garumu jau sen nemēra, gar tā malu pārvietojoties ar mērlenti vai nivelieri, jau krietnu laiku tiek izmantoti ritentiņi un lāzera tālmēri. Ritentiņu popularitāte ir lielāka pavisam vienkārša iemesla dēļ – tie ir lētāki. Pie kardināliem jaunumiem jāpiemin iespēja veikt zemes virsmas skenēšanu no lidaparāta ar lāzera staru palīdzību, kas ļauj īsā laika posmā iegūt precīzus nepieciešamos datus. Tā ir lieliska alternatīva niveliera latiņai, ja vien šāda veida uzmērījums neizmaksātu ļoti dārgi. Raugoties no cita skatu punkta – šī uzmērīšanas metode ir bāze trīsdimensiju projektu izgatavošanai. Latvijā šāds aparāts ir pieejams un gaida savu pirmo pasūtītāju. Daudzveidība ir problēma Viena no lielākajām problēmām ir noteiktu ceļu izbūves standartu un būvniecības specifikācijas trūkums. Uzņēmēji katrā objektā spiesti strādāt saskaņā ar citiem noteikumiem, pieskaņoties citiem definētajiem mērījumu rezultātiem. Latvijai ir plaša sirds, un šeit, projektējot un būvējot ceļus, tiek izmantoti gandrīz vai visas Eiropas valstu un arī tālās Amerikas un Kanādas ceļu standarti; galu galā spēkā ir arī vecie GOST standarti. Kāpēc tā? Uz šo jautājumu būtu jāatbild noteiktām institūcijām, nevis ceļu būvniekiem, kuru primārais uzdevums ir būvēt ceļu saskaņā ar projektu un tur ietvertajiem parametriem, jo būvnieks pats nevar noteikt kaut kādu standartu – tā ir pasūtītāju vēlme. Strādāt saskaņā ar projektu nebūtu nekas nepaveicams, ja vien, projektā norādot vēlamo rezultātu noteiktam darba uzdevumam (piemēram, nestspējas lielums), vismaz teorētiski būtu paskaidrots, kādā veidā ar ceļubūvē izmantojamiem materiāliem un metodēm tas būtu sasniedzams. Norādītie skaitļi projektos bieži vien nav argumentēti. Piemēram, tiek pieprasīta 100 megapaskālu liela nestspēja drenējošam slānim. Taču nav zināma shēma, no kāda materiāla veidot pastiprinājumu, lai sasniegtu definēto rādītāju. Šādos gadījumos parādās interpretācijas "uz vietas objektā", būvnieki "špiko" viens no otra, jo neviens – ne pasūtītājs, ne projektētājs – nav spējīgs paskaidrot, kāda argumentācija ir pieprasītajai nestspējai un kādā veidā tā ir sasniedzama. Kāds sakars ar uzmērīšanu? Vienkāršs. Arī uzmērīšanas aparatūrai jābūt tikpat daudzveidīgai kā projektiem, kas tapuši saskaņā ar visdažādākajiem standartiem. Katram standartam ir citas pārbaudes metodes, piemēram, uzmērīšanas instruments statiskā plātne tiek izmantota saskaņā ar Vācijas DIN standartu. Tas būvniekiem nozīmē milzīgus finanšu līdzekļu ieguldījumus mērierīcēs, no kurām daža laba tiek izmantota labi ja reizi gadā. Risinājums situācijas sakārtošanai varētu būt noteikta valstiski apstiprināta institūcija, kuras uzdevums būtu izstrādāt vienotu specifikāciju ceļubūves darbiem un sniegt rekomendācijas gan par metodēm, gan par jaunākajiem un noderīgākajiem ceļu uzmērīšanas instrumentiem. Lietuvā jau darbojas šāda institūcija – speciāla laboratorija nodarbojas ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu, tātad process tiek risināts plānveidīgi, kamēr Latvijā valda zināms haoss un tieksme pēc eksperimentiem, kuru rezultāti ne vienmēr ir pozitīvi, līdzi nesot arī finansiālus zaudējumus. Ceļubūve nav tā nozare, kurā varētu viena pati progresēt kāda no sadaļām – projekta kvalitāte atkarīga no pasūtītāja izglītotības un sapratnes, kā arī noteiktības standartu jomā; būvniecības darbi atkarīgi no projekta, kas bieži ir nekvalitatīvi, jo Latvijā nepastāv reāla projektu ekspertīze (par to kļūdaini dēvē lapu skaita pārbaudi), ceļu uzmērīšana atkarīga no standarta veida, kurš tiek izmantots konkrētajā objektā, un arī projekta, jo jaunāko aparatūru nevar izmantot, ja projekti, kā jau minēts, ir divās dimensijās. Vienā lietā gan valda kārtība un ir izstrādāts noteikts standarts – vainīgais jebkurā gadījumā ir būvnieks, kura uzdevums ir ne vien nodarboties ar saviem tiešajiem pienākumiem – būvniecību – bet arī ar projektu pārbaudi, pieskaņošanos haotiskiem nosacījumiem, jaunas aparatūras izmēģināšanu; galu galā jāstrādā par dubultuzraugiem. Citās valstīs šie procesi sakārtoti valstiskā līmenī, pie mums tas deleģēts būvniekiem. Lielākie ceļu būvdarbu pasūtītāji Latvijā: VAS Latvijas Valsts ceļi, Autoceļu direkcija; Rīgas Domes Satiksmes departaments Autore:Agita Lase "LATVIJAS BŪVNIECĪBA" Nr.4

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Sākusies Jorģa Zemitāna tilta pārbūve

Šonedēļ sākušies Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi. Būvdarbu zonas aprīkošana ar atbilstošām ceļa zīmēm, ceļa horizontālo apzīmējumu un norobežojošajiem elementiem notiek pakāpeniski, tādēļ sākuma periodā sastrēguma stundās satiksmi regulēs satiksmes regulētāji.