"Deloitte": Nodokļu reforma nekustamo īpašumu biznesam rada gan pozitīvus, gan negatīvus efektus
Rīga, 23.marts, LETA. Kopš šā gada sākumā spēkā esošais nodokļu režīms nekustamo īpašumu biznesam kopumā dod pozitīvus efektus, lai gan ir arī negatīvas lietas, piektdien konferencē "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?" sacīja "Deloitte Baltija Tax" partneris Jānis Čupāns.
"Kopumā nodokļu režīms nekustamo īpašumu biznesam ir pozitīvs, tikai jāprot to pareizi izmantot. Uzņēmējiem tikai ir jāpārdomā sava struktūra un tas, kā tiek veiktas investīcijas. Investēt īpašumu biznesā pa vecam vairs nav īpaši izdevīgi," sacīja Čupāns.
Viņš skaidroja, ka nekustamo īpašumu nozare ir ieguvēja tāpēc, ka uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) tagad ir maksājams peļņas sadales brīdī, kad uzņēmums savu projektu jau ir realizējis. Tas ir izdevīgi tiem projektiem, kuros ir augsts aizdevumu īpatsvars no bankām vai investoriem un tas ļauj pēc peļņas gūšanas vispirms norēķināties ar kreditoriem un pēc tam samaksāt UIN.
Čupāns arī norādīja, ka būtiski - no 2% uz 3% - pieaugusi nodokļa likme ārvalstniekiem, ja tie ir veikuši investīcijas un pēc tam realizē savus īpašumus.
"Liela daļa investīciju nekustamajos īpašumos līdz šim tika veiktas, veidojot holdinga struktūras - katram atsevišķam projektam investors veidoja holdinga meitasuzņēmumu. Diemžēl, pēc nodokļu reformas nodokļu režīms holdinga uzņēmumiem pasliktinās," sacīja Čupāns.
Viņš skaidroja, ka iepriekš bieži vien pēc projekta realizācijas peļņu guva, pārdodot tā realizējušā meitasuzņēmuma kapitāldaļas, bet tagad ir prasība kapitāldaļas turēt īpašumā vismaz trīs gadus, pretējā gadījumā kapitāldaļu pārdošana ir jāapliek ar 20% UIN peļņas sadales brīdī. Turklāt tagad peļņa tiek aplikta ar 25% UIN arī tad, ja holdinga meitasuzņēmums gūto peļņu pārskaita mātesuzņēmumam.
"Tas daudziem investoriem var likt pārdomāt, vai turpmākajā darbībā izmantot holdinga struktūru jeb citas uzņēmējdarbības formas," piebilda Čupāns.
