Lietuvas enerģētikas ministrs: Visaginas AES projekts uz laiku atlikts malā
Darbs pie Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta uz laiku atlikts malā, ņemot vērā kodolenerģijas pārdošanai nelabvēlīgo tirgus situāciju, otrdien, 19.janvārī, ziņu aģentūras BNS Igaunijas korespondentam sacījis Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis.
"Visaginas projektu mēs uz kādu laiku esam apturējuši, jo tirgus situācija nav labvēlīga. Turklāt mēs gaidām, (..), lai sāk normāli darboties Lietuvas starpsavienojumi ar Poliju un Zviedriju un cenas elektroenerģijas tirgū kļūst stabilākas," viņš norādījis.
Ministrs atzinis, ka šobrīd Baltijas enerģijas tirgū ir vairāki nenoteikti un neskaidri jautājumi un AES tēmai, iespējams, varēs nopietnāk pievērsties pēc pusgada vai gada.
Pēc Masjuļa teiktā, lai gan viņa amata pilnvaru laikā sadarbība ar Igaunijas valdību bijusi konstruktīva, tomēr saprotams, ka Igaunija šai projektā nav ieinteresēta tik lielā mērā kā Lietuva.
"Ar Igaunijas kolēģiem man ir laba sadarbība, bet var labi saprast, ka slānekļa eļļas ieguve Igaunijas valstij dod ļoti labas izredzes un Igaunijas tirgū jau tā ir pārprodukcija, tādēļ papildu enerģija no AES igauņiem nav pirmās nepieciešamības prece," viņš sacījis, atzīstot, ka Lietuvai atomelektrostacija būtu svarīgāka, jo tā sevi uzskata par kodolenerģētikas valsti un no drošības viedokļa tai papildu enerģija vajadzīga vairāk.
Savu sadarbību ar pašreizējo Igaunijas ekonomikas ministru Kristenu Mihalu un viņa priekšteci Urvi Palo Lietuvas enerģētikas ministrs vērtējis kā lietišķu un konstruktīvu, piebilstot, ka nav manījis nekādus centienus tīši kavēt projektu, lai gan dažos medijos izskanējušas tādas apsūdzības.
Lietuvas valdība nosūtījusi Igaunijas kolēģiem AES izmaksu un rentabilitātes analīzi un gaida atbildi, viņš piebildis.
Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs janvāra sākumā savā ikgadējā preses konferencē izteicās, ka jautājums par jaunas atomelektrostacijas (AES) celtniecību Lietuvā nav atlikts un triju Baltijas valstu ministri šogad turpinās sarunas par iespējām kopīgi īstenot šo projektu.
Tikmēr Igaunijas valdības vadītājs Tāvi Reivass decembrī Viļņā norādīja, ka visi kopīgie projekti ir svarīgi no enerģētiskās drošības viedokļa un diskusijām par tiem jāturpinās, bet rūpīgi jāizanalizē, vai tiem ir ekonomiskas perspektīvas.
Šādu aplēšu nepieciešamību jau vairākus gadus akcentē politiķi, bet sarunas starp Baltijas valstīm faktiski apstājušās, kopš lietuvieši 2012.gadā konsultatīvā referendumā visai pārliecinoši pauda noraidošu attieksmi pret jaunas kodolspēkstacijas būvi. Tagadējā Lietuvas valdība, kas sāka darbu drīz pēc šā referenduma, vairākas reizes noteikusi jaunus termiņus, kad tiks pieņemti lēmumi par Visaginas AES, tomēr tas joprojām nav noticis.
Par plānotās jaunās kodolstacijas stratēģisko investoru Lietuva 2011.gada vasarā izvēlējās Japānas kompāniju "Hitachi".
Medijos izskanējušas arī ziņas, ka Lietuvas Enerģētikas ministrija sākusi rēķināt, vai Lietuva šo projektu varētu īstenot tikai sadarbībā ar "Hitachi".
Visaginas AES paredzamā jauda būtu 1250 - 1300 megavati, un pašreizējā tirgus situācijā tās ražotās elektroenerģijas cena būtu 50 eiro par megavatstundu.
LETA
Foto: Pixabay.com
