Mērniecības nozarē nepieciešamas izmaiņas juridiskajā pusē
Visi mērnieki ir pa pusei juristi, jo ir jāpārzina nomatīvie akti, norāda SIA "Latvijasmernieks.lv" valdes loceklis Rinalds Smilga. Runājot par nākotni, lielākās pārmaiņas nozarē viņš vēlētos sagaidīt tieši mērniecības nozares juridiskajā jomā. Intervijā viņš stāsta arī par nekustamo īpašumu nozari, mērniecības attīstību un izglītību.
Īsumā par to ar ko nodarbojas uzņēmums SIA "Latvijasmernieks.lv"?
SIA "Latvijasmernieks.lv" ir viens no lielākajiem mērniecības uzņēmumiem Latvijā, kas sniedz visa veida augstas kvalitātes mērniecības pakalpojumus, sākot no zemes kadastrālās uzmērīšanas, tas ir, robežu uzmērīšanas, zemes ierīcības projektu izstrādes, respektīvi, ja cilvēks vēlas īpašumu sadalīt – atstāt kādam mantojumā vai pārdot - beidzot artopogrāfijas plānu izstrādi. Tāpat arī uzņēmums veic visa veida ģeodēziskos darbus. Kā arī no šī gada uzņēmums piedāvā arī inženiertīkla projektēšanu, veic dažāda veida ģeoloģiskos pakalpojumus saistībā ar zemes izpēti un plānots arī veikt meliorācijas projekta izstrādes pakalpojumus. Būtībā SIA "Latvijasmernieks.lv" kļūst par vienas pieturas aģentūru, kas ļauj klientam visu projektu izstrādāt vienas iestādes robežās.
Cik ilgi pastāv uzņēmums?
Firma radās reorganizācijas rezultātā 2005. gadā, bet savu darbību uzsāka 2006.gada janvārī, kad no Latvijas Valsts zemes dienesta nodalīja mērniecības daļu un izveidoja VSIA "Latvijas Valsts mērnieks". Šobrīd valsts vairs nevēlas darboties mērniecības nozarē, tāpēc tika pieņemts lēmums, ka VSIA "Latvijas Valsts mērnieks" kapitāldaļas tiks izsolītas privātajiem investoriem šī gada 6.augustā. Šī iemesla dēļ uzņēmums ir mainījis nosaukumu un firmu kļūstot par SIA "Latvijasmernieks.lv".
Kā krīze nekustamo īpašumu nozarē ir ietekmējusi Jūsu darbību?
Mērniecība tieši ir saistīta ar būvniecības un nekustamo īpašumu nozari, piemēram, lai sadalītu zemes vienību vai projektētu būves vai inženierkomunikācijas ir nepieciešams piesaistīt mērniekus vai ģeodēzistus šajā procesā. Līdz ar to, ja ir krīze nekustamo īpašumu nozarē, mērniecība no tā cieš tiešā mērā. Lai gan tagad jau jūtama attīstība arī šajās jomās.
Kādas darbības būtu jāveic privātpersonai, kas vēlas sadalīt sev piederošo teritoriju?
Pats pirmais solis, kas jāveic, ir vajadzīgo dokumentu sagāde – īpašuma tiesību dokumenti, personu apliecinošie dokumenti. Tad jālūdz atļauja sadalīt zemi konkrētajai pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas attiecīgais īpašums. Dalīšana notiek atbilstoši teritorijas plānojumam un pašvaldība pieņem lēmumu vai dalīt, vai nē, piemēram, nedrīkst atdalīt no savas teritorijas tik mazu daļu kā divus kvadrātmetrus. Katrā pašvaldībā ir noteiktas konkrētas minimālās dalīšanas plātības – lauku teritorijās tās ir lielākas, piemēram, divi hektāri, pilsētā mazākas. Tālāk var droši doties pie tuvākā sertificētā mērnieka, kur arī jāiesniedz augstāk minētie dokumenti un jāizklāsta ko un kā privātpersona vēlas dalīt. Par projekta izstrādi no sākuma līdz galam tālāk parūpēsies mērnieks.
Ko darīt gadījumos, ja cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ (atrodas ārzemēs, veselības problēmas u.c.) nevar personīgi piedalīties īpašuma pārdales procesā?
Tā kā ir sācies elektroniskais laikmets ir iespējams lielu daļu darba izdarīt bez fiziskās klātbūtnes, piemēram, attiecīgos dokumentus nosūtot pa pastu, elektroniski un apstiprināt izmantojot elektronisko parakstu. Arī mērniecības procesā var piedalīties kāda notariāli pilnvarota persona, kas pildīs konkrētās personas funkcijas. Taču svarīgi ir atcerēties, ka projekta gala plānu izstrādē, tomēr būs nepieciešams cilvēka personiskais paraksts vai notariāli pilnvarotas personas paraksts.
Kādi ir galvenie nosacījumi veicot mērniecības darbus, respektīvi, vai tiek ievērotas kādi konkrēti noteikumi - aizsargājamās teritorijās, pagastiem piederošās teritorijās u.c.?
Tādi ārējie faktori, kā pagastiem piederošie īpašumi, aizsargājamās teritorijas u.c, pašu mērīšanas procesu būtiski neietekmē. Mērnieks jau tikai sniedz informāciju par attiecīgo zemes vienību un tālāk jau tā ir paša cilvēka kompetence, ko darīt ar īpašumā esošo teritoriju. Mērnieks būtībā parāda topogrāfiju, respektīvi, to, kas ir zem zemes - kabeļus, ūdensvadus, kanalizāciju, gan to kas ir virs tās. Ierobežojumi attiecas tikai uz šīs zemes apsaimniekošanas iespējām.
Jāpiemin arī, ka situācijās, kad tiek konstatētas mērījumu kļūdas, tās tiek labotas, neņemot papildus samaksu par pakalpojumu. Uzņēmums un sertificēts mērnieks uzņemas atbildību par savu darbu. Skatoties procentuāli, šīs kļūdas ir maz un visos pamatotajos gadījumos tiek labotas. Visas saistības tiek noformētas līgumiski, kas savukārt palīdz tikt galā ar visām problēmām.
Ko, Jūsuprāt, būtu jāmaina, jāuzlabo mērniecības nozarē?
Es vislielākās pārmaiņas vēlētos sagaidīt tieši mērniecības nozares juridiskajā jomā, jo mērnieks jau savu darbu cenšas izdarīt pēc labākās sirdsapziņas, respektīvi, pats mērīšanas process ir iet un tehniski uzmērīt objektu, taču tas veido tikai 20 -25 procentus no visa projekta izstrādes, pārējo - juridiskā puse. Visi mērnieki ir pa pusei juristi - jo ir jāpārzina ne tikai viens likums, bet apmēram pieci vai seši, uz vietas viņam ir jāmāk atbildēt gan par aizsargjoslām, gan par īpašuma tiesībām, gan jāpārzina administratīvie procesi u.c. lietas. Tehniskais mērniecības process ir samērā vienkāršs un balstās uzģeodēzijas zinātni. Taču likumos visu laiku mainās juridiskais regulējums un tad atkarīgs no situācijas - vai nu likums mērniekadarbu atvieglo vai apgrūtina.
Protams, arī juridiskos jautājumos viss attīstās, tomēr tas nenotiek tik operatīvi, cik vēlētos. Domājot par nākotni, es vēlētos, lai likums jau pēc tā pieņemšanas brīža spētu pilnvērtīgi darboties un ik pēc neilga laiciņa nav jāveic likuma labojumi, jo tiek konstatēts, ka norma praksē nedarbojas.
Tā kā tagad tieši ir izlaidumu laiks un jaunieši ir izvēles priekšā, ko darīt tālāk, kur Latvijā ir iespējams iegūt izglītību šajā nozarē un kas jādara, lai kļūtu par labu mērnieku?
Latvijā iegūt izglītību mērniecība ir iespējams divās augstskolās - Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes Ģeomātikas katedrā un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedrā. Jāuzsver, ka mērniecība būtībā ir inženierzinātne, tā kā tā ir eksaktā nozare, ir jāapgūst matemātika, fizika u.c. Taču šāda veida izglītībai ir lielas perspektīvas nākotnē, un izmācoties šajās programmās jaunieši kļūst par plaša profila speciālistiem. Vieni aiziet uz ģeodēziju, kas ir mērniecības darbi, citi savukārt kļūst par teritorijas plānotājiem vai zemes ierīkotājiem pašvaldībās. Tāpat arī lielie uzņēmumi kā Latvenergo, Lattelecom vai Latvijas Dzelzceļš nodarbina mūsu specialitātes darbiniekus. Paredzu, ka nākotnē šādi speciālisti būs aizvien pieprasītāki pašvaldību sektorā, jo kaut gan Latvija ir teritoriāli maza, mērniecības nozarē te darba būs pietiekami.
Kristīne Geida/ Pilseta24.lv
Rinalds Smilga/ Foto no Latvijasmernieks.lv
