Ministrs: Igaunija atbalsta Lietuvas noraidošo attieksmi pret elektroenerģijas iepirkšanu no Baltkrievijas un Kaļiņingradas AES
Igaunija atbalsta Lietuvas nostāju, ka trim Baltijas valstīm nevajadzētu iepirkt elektroenerģiju no atomelektrostacijām (AES), kas tiek būvētas Baltkrievijā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis, kas Tallinā ticies ar Igaunijas ekonomikas ministru Kristenu Mihalu.
"Šai gadījumā mūsu viedokļi pilnīgi sakrīt. Viņš piekrīt, ka būtu jāatrod risinājumi, kā ierobežot netīras atomenerģijas nonākšanu Eiropas Savienības (ES) valstīs. Vienojāmies, ka mūsu speciālistiem jau tagad jāsāk meklēt variantus," viņš ceturtdien sacījis ziņu aģentūrai BNS pa tālruni no Igaunijas galvaspilsētas.
Pēc Masjuļa teiktā, Lietuvā par to spriedīs uzņēmumu "Litgrid" un "Lietuvos energija" eksperti.
Vienlaikus viņš norādījis, ka tikšanās laikā nav pārrunātas iespējas, kādā veidā ierobežot elektroenerģijas importu, bet šo jautājumu paredzēts izvirzīt apspriešanai arī Baltijas Ministru padomē janvāra beigās.
"Lūgsim, lai Latvija iekļauj to darba kārtībā, un visu triju valstu speciālisti un amatpersonas to sāks analizēt," piebildis ministrs.
Abi ministri runājuši arī par Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu un vienojušies, ka šogad tiks sekots norisēm elektroenerģijas tirgū un vēlāk, ņemot vērā jauno starpsavienojumu "NordBalt" un "LitPol Link" ietekmi uz elektroenerģijas cenām, tiks vērtētas šādas AES perspektīvas.
Kā norādījis Masjulis, Igaunija šai ziņā spriež līdzīgi Latvijai - ka projekta idejas attīstīšanas laikā notikušas daudzas pārmaiņas tirgū un lielākās no tām saistītas tieši ar jauno starpsavienojumu ieslēgšanu.
"Tas diezgan būtiski ietekmēs tirgu, un jāraugās, kāda ir cena, kādas pārmaiņas tirgū norisinās. Tādēļ nāksies paraudzīties uz šo projektu ar svaigu skatu," viņš norādījis.
Kā ziņots, Masjulis nesen ierosināja Latvijas, Igaunijas, Polijas un Somijas kolēģiem apspriest jautājumu par elektroenerģijas iepirkšanu no trešajām valstīm, kas būvē nedrošas AES.
"Ir jāsniedz skaidrs signāls par to, ka Eiropas Savienībā netiks pieņemta elektroenerģija, kas tiek iegūta, pārkāpjot starptautiskās normas par kodoldrošību, vides aizsardzību un starpvalstu ietekmes uz vidi novērtējumu. Tādēļ nekavējoties un detalizēti ir jāapspriež šis jautājums vispirms reģionālā, bet pēc tam ES līmenī, un ir jāpieņem lēmumi, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus elektroenerģijas tirdzniecībā ar šīm valstīm," teikts Masjuļa vēstulē četru valstu ekonomikas un enerģētikas ministriem, kas datēta ar 23.decembri.
Masjulis norādīja, ka Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā būvētās AES apdraud vidi, kā arī veido negodīgu konkurenci elektroenerģijas tirgū.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu Grodņas apgabala Astravjecas rajonā, aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas, un Lietuva vairākkārt ir paudusi bažas par tās drošumu un atbilstību starptautiskajiem standartiem. Šīs spēkstacijas pirmo reaktoru paredzēts nodot ekspluatācijā 2017.gadā, bet otro - 2019.gadā. Reaktoru kopējā jauda būs 2400 megavatu. Celtniecība sākta 2012.gada aprīlī. Lielāko daļu projekta izmaksu finansē Krievija.
Masjulis decembrī paziņoja, ka Lietuva, Latvija un Igaunija varētu vienoties par nodokļu sistēmu, kas kavētu Astravjecas AES ražotās elektroenerģijas eksportu uz Baltijas valstīm. Viņš norādīja, ka valstīm tāda iespējamība ir jāizskata, ja Baltkrievija AES būvniecībā turpinās pārkāpt starptautiskos standartus.
Lietuvas bažas izraisījusi arī AES būvniecība Krievijas Kaļiņingradas apgabalā. Tomēr 2013.gada jūnijā Baltijas AES projekta ģenerāluzņēmēja Sanktpēterburgas kompānijas "Atomenergoprojekt" ģenerāldirektors Valērijs Limarenko paziņoja, ka projekts uz laiku ir apturēts, ka tiek izvērtētas iespējas attīstīt reaktorus ar zemāku jaudu - 680 megavati 2300 megavatu vietā.
Baltijas AES pirmo energobloku ar 1150 megavatu jaudu iepriekš bija plānots iedarbināt 2017.gadā, bet otro energobloku - 2018.gadā.
LETA
Foto: Pixabay.com