Nākamnedēļ prezentēs septiņas Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja versijas
Foto: Pixabay.com
Pirmdien, 6.jūnijā, plkst.11.00 Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē publiskā pasākumā septiņi starptautisko arhitektu biroju un Latvijas arhitektu tandēmi prezentēs žūrijai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu konkursa darbus.
Muzeja versijas žūrijai prezentēs "Lahdelma&Mahlamäki Architects" no Somijas un "MADE arhitekti" no Latvijas, "Henning Larsen Architects" no Dānijas un "MARK arhitekti" no Latvijas, "Neutelings Riedijk Architects" no Nīderlandes un birojs "Brigita Bula arhitekte" no Latvijas, "Sauerbruch Hutton" no Vācijas un arhitekts Ingurds Lazdiņš no Latvijas, "wHY" no ASV, "Outofbox Architecture" un ALPS no Latvijas, "Caruso St John Architects" no Lielbritānijas un "Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele" no Latvijas, kā arī "Adjaye Associates" no Lielbritānijas un "AB3D" no Latvijas.
LLMM tiek veidots kā valsts nozīmes un starpreģionāli funkcionējoša kultūras institūcija. Muzejā līdzās izstāžu darbībai, izglītībai un sabiedriskās līdzdalības instrumentiem mājos arī nozīmīgs krājums, kas atspoguļos laikmetīgās mākslas un vizuālās kultūras aspektus Baltijas jūras reģionā un īpaši Latvijā no 1960.gada līdz mūsdienām. Muzeja ēka ar tai pieguļošo pilsētas dārzu plānota kā "New Hanza City" centrālais kvartāls, iezīmējot ieceri Skanstes apkaimei kļūt par Rīgas moderno centru. Izraudzītā vieta Ganību dambja un Hanzas ielas krustojumā ir vien pāris minūšu gājienā no Rīgas košākā jūgendstila dzīvojamā kvartāla.
Muzeju paredzēts atklāt 2021.gadā. Ieceres īstenošanai ir izveidots Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF). To nodibināja "ABLV Charitable Foundation" un Borisa un Ināras Teterevu fonds, kopīgi muzeja būvniecībai atvēlot 30 miljonus eiro un parakstot nodomu protokolu ar Kultūras ministriju par sadarbību muzeja izveidē un darbībā pēc atklāšanas.
2015 gadā LLMMF uzticēja Eiropā respektētam konkursu rīkotājam "Malcolm Reading Consultants" organizēt topošā muzeja ēkas metu konkursu ar uzaicinātu dalībnieku sastāvu. Piedalīties pirmajā konkursa kārtā tika aicināti divdesmit pieci pazīstami arhitektu biroji, no kuriem neviens nebija no Latvijas.
Septiņi starptautiskas nozīmes arhitektu biroji turpināja nākamo sāncensības posmu. Konkursa nosacījumos tiem tika izvirzīts uzdevums metus izstrādāt radošā partnerībā ar Latvijas arhitektiem.
LLLMM metu konkursā notiek divpakāpju vērtēšana. Konkursa žūrija iesniegtos darbus vērtēs, ņemot vērā Latvijas un ārvalstu ekspertu komisijas ziņojumu par piedāvāto projektu arhitektūras kvalitāti, atbilstību muzeja koncepcijai, iekļaušanos pilsētvidē, funkcionalitāti un izmaksām. LLMM metu konkursa žūrijā strādā žūrijas priekšsēdētājs "Design, Exhibitions and FuturePlan" direktors no Viktorijas un Alberta muzeja Londonā Deivids Bikls, "Gianni Botsford Architects" vadītājs Džanni Botsfords, "Office for Metropolitan Architecture" (OMA) partneris un AMO (OMA’s think-tank) vadītājs Renjē Degrāfs, mākslinieks un "Luke Jerram Ltd" vadītājs Lūks Džerams, SIA "Pillar Management" izpilddirektore Ieva Valtere, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekle Elīna Vikmane, Kultūras ministriju pārstāvēs arhitekts un SIA "Vizuālās modelēšanas studija" līdzīpašnieks Uldis Balodis un arhitekts un Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe.
Konkursa rezultāts būs zināms līdz jūnija beigām. Visas septiņas arhitektu komandas saņems atlīdzību, savukārt viena no komandām turpinās darbu pie turpmākās LLMM projekta izveides.
LLMM vīzija ir kļūt par apmeklētāko mākslas muzeju Baltijas valstīs, kā arī par starpreģionālas nozīmes kultūras un mākslas centru, kura veidotās izstādes tiek regulāri iekļautas arī citu valstu muzeju programmās, pateicoties unikālajai kolekcijai par mākslas un vizuālās kultūras procesiem Latvijā un Baltijas jūras reģionā no pagājušā gadsimta 60.gadiem un spējot papildus piesaistīt krājumu aizdevumus no privātiem kolekcionāriem.
Par piemērotāko fokusu muzeja radošajā darbībā izraudzīts mērķis laikmetīgās mākslas un vizuālās kultūras mijiedarbības procesus Latvijā un plašāk - Baltijas jūras reģionā. Spēles laukuma ģeogrāfiskās robežas izvēlētas, lai ilgtermiņa darbības stratēģijā muzejam nodrošinātu gan starptautisko atpazīstamību un apriti starpreģionālos sadarbības tīklos, gan arī ļautu tā darbības programmai gūt plašu atbalstu vietējā auditorijā.
Muzeju paredzēts veidot kā "izkliedēto muzeju" jeb "jaunā žanra muzeju", kas prezentē sevi ne tikai kā zināšanu krātuvi, bet arī kā zināšanu ģeneratoru un kura apmeklētājs ir nevis pasīvs patērētājs, bet šī zināšanu inkubatora aktīvs līdzdalībnieks. Galvenie muzeja darbības virzieni - izstāžu darbība, kolekcijas veidošana un eksponēšana, pētniecība, izglītības un sociālās iesaistes programmu un aktivitāšu īstenošana.
Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai, izmantojot tādus vides ilgtspējības risinājumus, kas spēj izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu.
LETA
