Olafs Pulks: Lielāku atbalstu jaunajām ģimenēm Rīgā!
Lielākā dzīvojamo ēku daļa Rīgā ir celta padomju okupācijas laikā un tajās dzīvo 72% rīdzinieku. Šobrīd pēc Rīgas Enerģētikas aģentūras informācijas aptuveni 6000 ēkām Rīgā tuvojas kalpošanas laika beigas, tātad nekustamā īpašuma atjaunošana, dzīvojamo ēku celtniecība Rīgā ir īpaši aktuāla.
Tajā pat laikā nekustamā īpašuma tirgus atgūstas no krīzes, jo 2014.gada pirmajos septiņos mēnešos Rīgā pēc uzņēmuma Latio informācijas dzīvokļu tirdzniecība ir pieaugusi par 3,8%. Arī SEB eksperti optimistiski secina, ka mājokļu pieejamība ir uzlabojusies visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētās, turklāt Rīgā situācija pat esot vislabākā, jo Latvijas galvaspilsētā par vienu vidējo mēnešalgu var iegādāties 0,72 m2 dzīvojamās platības, Tallinā - 0,65 m2, bet Viļņā - 0,53 m2.
Tomēr statistika un ikdienas labklājība nav viens un tas pats, un pašvaldībai ir jārūpējas par tiem iedzīvotājiem, kuriem iegādāties jaunu dzīvokli ir visgrūtāk. Tie ir ne tikai maznodrošinātie, bet arī jaunās ģimenes, kuras dzīvē vēl nav nostabilizējušās, mācās vai tikai nesen ir uzsākušas darba gaitas. Mērķtiecīgi ar skatu nākotnē jāatbalsta jauno ēku projektu būvniecību un nekustamā īpašuma tirgu, lai būtu katra rīdzinieka prasībām un iespējām piemēroti lielāki un mazāki dzīvokļi, ne tikai ekskluzīvie un dārgie penthausi. Lai piesaistītu vairāk investoru un atvieglotu viņiem iesaisti pilsētas ekonomikā, līdzīgi kā Viļņā ir jāizveido īpaša vienas pieturas aģentūra, kurā uzņēmējs bez birokrātiskiem šķēršļiem, bez skraidīšanas no vienas iestādes uz citu, varētu atrisināt visus, ar investīciju ieguldīšanu un uzņēmējdarbību saistītus jautājumus.
Pašvaldībai ir jāatbalsta nekustāmo īpašumu nozares pārstāvju ierosinājums attīstīt jauno ģimeņu mājokļu atbalsta programmu Rīgā, jo tieši jaunie rīdzinieki un tālākā nākotnē viņu bērni stiprina valsts ekonomiku, strādā, veido darba vietas, maksā nodokļus, lai pildītu pa vīlēm plīstošo pilsētas budžetu.
Pašvaldības un nekustāmā īpašuma uzņēmēju kopējas publiskās un privātās partnerības projekts, kurā pilsēta iegulda zemi, bet būvnieks uzceļ ēku jaunajām ģimenēm, dzīvokļus nododot pašvaldībai, varētu būt labs risinājums. Jaunās ģimenes ar bērniem tajos varētu iemitināties uz līdzīgiem noteikumiem, kādi ir sociālo māju iemītniekiem. Jaunās ģimenes šos nekustamos īpašumus nevis uzreiz pirktu, bet īrētu, maksājot samazinātu pārvaldīšanas maksu. Pēc gadiem, kad ieņēmumi jau ir stabili un var sākt domāt par kredīta ņemšanu bankā, ģimene varētu dzīvokli atpirkt. Tomēr tā nebūtu obligāta prasība, un iemītnieki varētu turpināt izmantot dzīvokli, maksājot īres maksu pašvaldībai. Iespējams, ka sasniedzot kādu noteiktu vecumu, kurā ģimene vairs netiku uzskatīta par jauno, varētu aicināt izvēlēties - privatizēt dzīvokli vai pamest to, atdodot vietu citai ģimenei, kura tajā brīdī uzskatāma par jauno.
Pateicoties valsts atbalsta programmai, kuru īsteno finanšu institūcija Altum, kredīti mājoklim ir kļuvuši pieejamāki ģimenēm ar bērniem visā Latvijā, jo valsts galvojuma izmantošana ļauj kredītu saņemt uz salīdzinoši maziem procentiem. Būtu laiks arī Rīgas pašvaldības vadībai reālos darbos uzsākt atbalstu investoriem, uzņēmējiem un jaunajām ģimenēm.
Foto: Ieva Lūka/LETA
