Pēc bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" rekonstrukcijas Baltijas jūras līcī gadā nonāks par 500 tonnām mazāk slāpekļa
Bioloģiskās attīrīšanas stacijā "Daugavgrīva" jūnijā sākti rekonstrukcijas un modernizācijas darbi, kurus plānots pabeigt 2012.gada beigās. Projekta rezultātā būtiski uzlabosies attīrīto notekūdeņu kvalitāte un Baltijas jūrā no Rīgas ik gadu nonāks par 500 tonnām mazāk slāpekļa nekā līdz šim.
SIA "Rīgas ūdens" bioloģiskās attīrīšanas stacija "Daugavgrīva" sāka darboties pirms 20 gadiem, kad gandrīz vienlaikus tika pieņemta arī Eiropas Savienības (ES) direktīva, kas noteica, ka ES dalībvalstīm attīrītajos notekūdeņos jāievēro pieļaujamās fosfora un slāpekļa normas. Šādas prasības izvirzītas, lai novērstu eitrofikācijas procesu Baltijas jūrā, kas draud ar ekoloģisku katastrofu.
Attīrīšanas stacijas un rekonstrukcijas projekta vadītājs Māris Zviedrs šodien, tiekoties ar Rīgas domes amatpersonām, skaidroja, ka no 20 ķīmiskiem parametriem, kas tiek stingri kontrolēti, pašreizējās attīrīšanas iekārtas spēj nodrošināt attīrītajos ūdeņos gandrīz visu vielu pieļaujamo līmeni, tostarp fosfora normas, taču slāpekļa daudzums attīrītajā ūdenī pieļaujamo līmeni pārsniedz aptuveni divas reizes.
Lai uzlabotu attīrīto ūdeņu kvalitāti, 2010.gada decembrī noslēgts līgums ar dāņu kompāniju "Kruger" par bioloģiskās attīrīšanas stacijas rekonstrukciju, kuru plānots īstenot līdz 2012.gada decembrim. Tāpat šis uzņēmums nodrošinās arī tehnoloģijas ieviešanas un modernizācijas uzraudzību, kā arī atbildību par garantijas laikā izvadāmo ūdeņu parametru atbilstību noteiktajām prasībām.
Attīrīšanas sistēmu rekonstrukcijas projekta gaitā plānots esošajiem bioloģiskās attīrīšanas baseiniem izveidot jaunas tehnoloģijas, kas veiksmīgāk attīra un izvada slāpekli no notekūdeņiem. Zviedrs skaidroja, ka slāpeklis ir galvenā barības viela augiem, tāpēc jūrā tas veicina dažādu aļģu pārmērīgu augšanu un apdraud kopējo ekosistēmu. Jaunais attīrīšanas process balstīsies uz dūņām, kas absorbē un uzkrāj lieko slāpekli, bet pēc tam ir izmantojamas lauksaimniecībā.
Ūdens attīrīšanā izmantoto dūņu daudzums palielināsies, taču tās tiks nodotas kompostēšanai un vēlāk tiks izmantotas lauksaimniecībā, norādīja Zviedrs.
Zviedrs norādīja, ka attīrīšanas stacija "Daugavgrīva" ir Rīgas galvenās "aknas" - ik dienu tajā tiek attīrīti aptuveni 150 000 kubikmetru ūdens, kas pielīdzināms 2500 dzelzceļa cisternām dienā. No visas Rīgas notekūdeņi stacijā nonāk caur 72 sūknētavām, un cauri visām iekārtām tas ceļo aptuveni diennakti. Pēc attīrīšanas ūdens tiek novadīts Rīgas jūras līcī aptuveni 2,5 kilometru attālumā no krasta, 17 metru dziļumā. Gadā attīrīšanas stacija apstrādā 55 miljonus kubikmetru Rīgas notekūdeņu.
Kopējā attīrīšanas stacijas platība ir aptuveni 46 hektāri.
Pēc attīrīšanas staciju rekonstrukcijas Rīgas jūras līcī nonākušā attīrītā ūdens kvalitāte atsevišķos rādītājos uzlabosies par piecas reizes. Projekta izmaksas ir 12 miljoni eiro, ko finansē "Rīgas ūdens", savukārt 400 000 eiro ir PURE fonda līdzfinansējums. Rekonstrukcijas un nepārtraukts attīrīšanas process rit vienlaikus, jo šīs ir vienīgās Rīgas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un to darbu uz rekonstrukcijas laiku pārtraukt nav iespējams, tāpēc būvniekiem darbu nākas veikt sarežģītos apstākļos.
"Rīgas ūdens" pārstāvis Arturs Mucenieks norādīja, ka rekonstrukcijas laikā esošās jaudas ir ierobežotas, tāpēc spēcīga vai ilgstoša lietus gadījumā notekūdeņus pilnā apmērā nebūs iespējams pārstrādāt. Palielinātu plūsmu gadījumā tiks izmantotas avārijas izplūdes, kas saistītas ar liekā ūdens novadīšanu, taču šādā režīmā attīrīšanas sistēmas darbība būs īslaicīga.
Rīga, 27.jūl., LETA.
