"Providus": Vairāki darbi pēc Zolitūdes traģēdijas, lai labotu sistēmiskās kļūdas, joprojām ir procesā vai netiek veikti
"Providus" secina, ka divus gadus pēc Zolitūdes traģēdijas ir tikts galā ar sešu no 21 uzdevuma izpildes. Pēdējā gada laikā pilnībā pabeigts darbs vienīgi pie diviem uzdevumiem, proti, ir uzlabota sabiedrības līdzdalības iespēja būvniecībā, kā arī uzlabota kvalifikācijas kontrole būvniecības speciālistiem. Tagad būvvaldei ir pienākums un skaidri noteikumi, kā jāorganizē sabiedriskās apspriešanas par noteiktām būvniecības iecerēm, pirms būvvalde lemj celtniecību atļaut vai aizliegt, kā arī tagad būvspeciālistiem regulāri ir jāsniedz informācija par viņu tālāku izglītošanos, ko uzraudzīs speciālisti.
Tomēr pārējie darbi, lai labotu sistēmiskās kļūdas, kas varētu novest pie līdzīgu traģēdiju atkārtošanās, joprojām ir procesā vai arī vispār netiek veikti, norāda "Providus". Piemēram, lai gan jaunais būvniecības regulējums ir stājies spēkā, joprojām pastāv neskaidrības par to, kas tieši par ko atbild un ko nozīmē likumā iekļautā atbildība nodrošināt kvalitatīvu un drošu būvniecību.
Piemēram, tiek norādīts, ka nereti būvniecības procesā iesaistīto personu atbildības pārklājas, piemēram, būvdarbu vadītāja un būvuzrauga. To varētu risināt, ja atbildīgā ministrija - Ekonomikas ministrija - sniegtu skaidrojumus, tai skaitā vizuālu shēmu veidā.
Lai gan ir izveidota valsts iestāde būvniecības kvalitātes kontrolei, turpinās diskusijas par to, kuras ēkas institūcijai ir jāpārbauda, turklāt ir arī bažas, vai institūcijai pietiek cilvēku un tehnisko resursu, lai veiktu kvalitatīvu nozīmīgo ēku kontroli visā Latvijas teritorijā.
Tāpat, kā norāda "Providus", nav veikta kvalitatīva analīze par traģēdijā cietušajiem sniegto atbalstu no valsts, pašvaldības, kā arī pilsoniskās sabiedrības puses, lai veidotu šajos secinājumos balstītu cietušo atbalsta sistēmu, tāpēc patlaban nav novērsts, ka, iespējams, "nesatiekas" cietušais un tie cilvēki, kuri ir gatavi palīdzēt.
Ziņojumā norādīts, ka nav izpildīts uzdevums dot tiesības cietušajiem, kuri dzīvo nereģistrētās attiecībās, - šīs personas nevar saņemt normatīvajos aktos noteiktos cietušo pabalstus, informāciju un atbalstu, piemēram, brīvdienas saistībā ar dzīvesbiedra nāvi vai bēru pabalstu, rehabilitācijas atbalstu. Jau pirms gada identificētais risinājums - regulējums par nereģistrētajām partnerībām - aizvien nav guvis politisku atbalstu, un darbs pie šāda regulējuma izveides nenotiek.
Kā pozitīvu iezīmi "Providus" min Kriminālprocesa likumā paredzētos grozījumus, kas paplašina cietušo loku, ja sākotnējais cietušais ir miris, proti, noziedzīga nodarījuma izraisītas personas nāves gadījumā par cietušo varēs atzīt arī to personu, ar kuru sākotnējais cietušais dzīvoja kopā un ar kuru tam bija kopīga (nedalīta) saimniecība. Šīs izmaiņas paver plašākas iespējas izmantot Kriminālprocesa likumā paredzētos atbalsta mehānismus, piemēram, saņemt valsts kompensāciju.
Vēl ziņojumā konstatēts, ka jau 2014.gadā Ekonomikas ministrija solīja sākt darbu pie Būvkomersantu klasifikatora izstrādes, tādējādi veidojot sistēmu, ka noteiktu objektu būvniecība būs iespējama tikai noteiktām būvkomersantu grupām. Lai gan 2014.gada nogalē tika veikti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, vēl joprojām nav radīta efektīva sistēma, kā izskaust zemākās cenas principu valsts un pašvaldību iepirkumos. Šo problēmu identificēja arī Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija, savā galaziņojumā uzsverot, ka "izvēloties pretendentu, kurš piedāvā zemāko cenu, jau "a priori" tiek izslēgta iespēja iegūt kvalitatīvu rezultātu". Tiek norādīts, ka uzlabojumi varētu sekot pēc Eiropas Savienības direktīvu ieviešanas, kas Latvijai jāizdara līdz 2016.gada aprīlim. Tie paredz Publisko iepirkumu likumā mainīt prioritātes par labu sociālajiem, vides un darba tiesību jautājumiem, mazinot zemākās cenas kritērija lomu.
Attiecībā uz obligātu pienākumu darba devējiem/ēku īpašniekiem evakuēt cilvēkus, kad sāk skanēt trauksmes signāls, tiek norādīts, ka likumprojekts "Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums" tika iesniegts izskatīšanai Saeimā. Iesniegtajā likumprojektā gan ir veiktas izmaiņas, izņemot tekstu, ka īpašnieks vai tiesiskais vadītājs ir "atbildīgs", atstājot tikai uzskaitījumu ar uzdevumiem, kas īpašniekam vai tiesiskajam vadītājam ir jānodrošina, lai veiktu cilvēku evakuāciju. Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā īpaši izcelts, ka, salīdzinot ar iepriekšējo normatīvo regulējumu, pozitīvi vērtējama īpašnieka vai tiesiskā vadītāja pienākumu noteikšana. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts ar nelielām izmaiņām, balstoties uz ieteikumiem likt uzsvaru ne tikai uz "cilvēku izdzīvošanas" nodrošināšanu, bet arī uz "cilvēku veselības" apdraudējuma apturēšanu.
Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, tostarp arī ugunsdzēsēji glābēji. Šī traģēdija kļuva par lielāko Latvijas jauno laiku vēsturē.
LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA
