"Rail Baltica" sabiedriskajā apspriešanā Bauskas novadā konstatē vairāku iedzīvotāju prasību ievērošanu
Bauskas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītāja Aija Spriņķe aģentūru LETA informēja, ka pārsvarā iedzīvotāji, kuri bija ieradušies uz apspriešanu, atbalstīja jaunizvēlēto "A8" trases alternatīvu, kas ir savietojums ar Mēmeles upi. Taču klātesošie uzsvēra, ka atbalsts ir tieši projektēšanas posmam.
Vairums sapulces dalībnieku secināja, ka piedāvātais trases novietojums - "A8" alternatīva - ir pieņemams un "Rail Baltica" plānotāji lielā mērā ir ņēmuši vērā pašvaldības darba grupas ieteikumus un izvēlējušies kā prioritāro to trases novietojumu, kas skartu mazāk īpašumu, lauksaimnieciskās zemes un vairāk tiktu izvietota mežu teritorijās.
Ieplānota arī apdzīšanas stacija Bauskā, kas nākotnē ļautu veidot pieslēgumus un veidot arī pasažieru staciju, no sapulcē pārrunātā skaidroja Spriņķe.
Iebildumi un bažas izskanējuši par vides piesārņojumu mērījumiem un izmantoto metodoloģiju to noteikšanai, īpaši par vibrācijas ietekmi uz vidi un veselību.
"Daži apspriešanas dalībnieki pauda uztraukumu par to, kā nodrošinās būvniecības procesā iesaistīto transporta plūsmu, lai tā neietu caur Bausku, un vai ceļi tiks sakārtoti pēc būvniecības pabeigšanas," atstāstīja Spriņķe.
Pēc viņas teiktā, iedzīvotāji sapulcē skaidroja trases tālākas izmantošanas iespējas, organizējot reģionālos pārvadājumus - izveidojot staciju Bauskā un tālāk arī attīstot reģionālo tīklu vietējos attīstības centros, piemēram, Codē, Ceraukstē un Grenctālē.
Izskanēja arī viedoklis, ka labāk būtu nefragmentēt teritoriju un trokšņu avotus - dzelzceļu un autoceļu - novietot tuvāk. Izskanēja bažas par dabas vērtību saglabāšanu, jo trase skar mežu teritoriju un varētu tikt traucēta dzīvnieku migrācija atsevišķos mežu iecirkņos, neskatoties uz to, ka vairākās trases vietās migrācijas koridori ir paredzēti, skaidroja Spriņķe.
"Pašvaldība ir neizpratnē par tik lielas būves celtniecību, neparedzot apvedceļa izbūvi ap Bausku. Jau šobrīd Bauskas centrā veidojas sastrēgumi un tranzītsatiksmes intensitāte ar katru gadu pieaug. Nav skaidrs, kā varēs uzturēt normālu transporta plūsmu, kad tiks sākta dzelzceļa trases izbūve," pauda pašvaldības pārstāve.
Par piedāvāto trases novietojumu pašvaldības pārstāvji būtiski neiebilda, un viedokļi pamatā sakrita gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem, pauda Spriņķe.
Viņa informēja, ka pašvaldība plāno turpināt konsultācijas ar Satiksmes ministriju par apvedceļa posma izbūvi "Rail Baltic" zonā.
"Rail Baltic" sabiedriskās apspriešanas sanāksme Bauskas novadā notika sestdien, 21.novembrī, Bauskas 2.vidusskolas zālē.
Sapulcē pilnsabiedrības "RB Latvija" eksperti - izpētes veicēji - sniedza arī individuālas konsultācijas, un interesenti varēja iepazīties ar trases novietojumam izstrādātājām alternatīvām un uzdot jautājumus par to, kā tās varētu skart īpašumus, piedāvātajiem tehniskajiem risinājumiem, vides jautājumiem un atsavināšanas procesu.
Kā ziņots, no 11.novembra līdz 11.decembrim notiek jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana tajās 15 Latvijas pašvaldībās - Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novados un Rīgā, kuras skar jaunbūvējamā trase.
Kopumā jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki sešu mēnešu laikā visā trases garumā, "A" un "B" variantiem, kā arī visām alternatīvām izveidojuši tehniskos risinājumus, nosakot dzelzceļa līnijas profilu, un trašu aizņemtās teritorijas 60 metru platā joslā, iepriekš skaidrojis "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
Plānošanas gaitā esot izdevies būtiski samazināt skarto privātīpašumu skaitu, no sākotnējiem 2000 īpašumiem trase skars mazāk nekā 1000 privātīpašumu. Izpēte ir pierādījusi, ka plānotajam dzelzceļam nav būtiskas ietekmes uz "Natura 2000" teritorijām.
IVN ziņojumu apspriedei sagatavojuši trases pētnieki - pilnsabiedrība "RB Latvija" un SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment".
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
LETA
Foto: Ieva Čīka/LETA
