Demontāžas darbi iekļauj ēku un to atsevišķu daļu, būvju un inženiertīklu demontāžu, nojaukšanu, būvgružu pārstrādi un izvešanu.

Pirms demontāžas darbiem jāveic rūpīga sagatavošanās – jānovāc azbests, bīstami materiāli, jāiegūst nepieciešamās atļaujas un jāiesniedz paziņojumi, jāatvieno komunālie pieslēgumi, jāizstrādā konkrēti drošības un darba plāni.

Demontāžas darbu norise un izmantojamā tehnika atkarīga no demontējamās būves. Divu trīs stāvu māju demontāža ir samērā vienkārša, to veic manuāli vai mehāniski, izmantojot hidraulisko tehniku – paceļamas platformas, ceļamkrānus, ekskavatorus un buldozerus.

Lielu ēku demontāžai izmanto nojaukšanas jeb demolēšanas bumbu vai ceļamkrānam piestiprinātu smagsvaru, kas tiek iešūpināts ēkas sienās. Nojaukšanas bumbas ir ļoti efektīvas mūra sienu demontāžai, tomēr to kontrole ir ierobežota. Ēku demontāžai var izmantot arī rotējošas hidrauliskās šķēres vai ekskavatora kausu.

Ar hidrauliskajiem ekskavatoriem tiek nojauktas vienstāva vai divstāvu ēkas. Tās tiek iedragātas, kontrolējot tās grūšanas virzienu. Demontāžas ekskavatori tiek izmantoti augstāku ēku nojaukšanai, kur sprāgstvielu lietošana nav iespējama. Lai kontrolētu demontāžas laikā radītos putekļu mākoņus, tiek izmantotas ugunsdzēsības šļūtenes.

Lielu ēku, augstu skursteņu utml. ēku demontāžai izmanto sprāgstvielas, un ēkas tiek uzspridzinātas. Nojaukšana ilgst vien dažas sekundes, turklāt speciālists, veicot aprēķinus par sprāgstvielu daudzumu un izvietošanu, var garantēt, ka ēka sabruks precīzi un nesagraus blakus esošās celtnes. Spridzināšanas metode ir piemērota blīviem apbūves gabaliem, piemēram, pilsētu centriem.

Būvgruži ēku un būvju nojaukšanas laikā tiek uzkrāti speciālos konteineros, kas vēlāk tiek nogādāti izgāztuvēs. Ar šāda veida pakalpojumiem nodarbojas konkrēti uzņēmumi, kuriem nepieciešama speciāla licence.

Lai nodrošinātu pēc iespējas mazāka materiālu daudzuma nonākšanu izgāztuvēs, ēku demontāža tiek veikta pa materiālu veidiem un nodota otrreizējai pārstrādei.