Energoefektivitātes un pārejai uz atjaunīgiem energoresursiem Latvijā ir pieejami dažādi ārējā finansējuma avoti, taču pieprasījums pēc tiem ir zems uzņēmēju nogaidošās attieksmes, zināšanu, kapacitātes un līdzfinansējuma trūkuma dēļ, konstatēts Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku veiktajā pētījumā “Ilgtspējīga zaļā pārkārtošanās uzņēmumos un taisnīga pāreja darba ņēmējiem”.

Piektdien, 28. februārī, Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 3,4 miljoniem eiro seguma atjaunošanas darbiem 11 ielu posmos. Šajā būvdarbu sezonā seguma atjaunošanu plānots veikt vairākās pilsētas ielās un to posmos, darbu veicējus atlasot atklātu konkursu kārtībā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2024.gadā atsavinājusi 117 valsts nekustamos īpašumus par kopējo summu 14,48 milj. eiro. No īpašumu atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem citu valsts nekustamo īpašumu sakārtošanai novirzīti 4,12 miljoni eiro. Apjomīgākie ieguldījumi veikti Riga Makerspace pārbūvē (1,4 milj. eiro) un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja (PSMVM) piebūves būvkonstrukciju un inženiertīklu projektēšanas un būvdarbu izmaksu segšanā (385 tūkstoši eiro).

Šī gada 4. martā pulksten 15.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (11. stāvā) notiks diskusija “Būvniecības atkritumi Latvijā: spožā statistika un skaudrā realitāte”. Tajā nozares eksperti un politikas veidotāji pārrunās, kā nodrošināt būvniecības atkritumu efektīvu izmantošanu atbilstoši aprites ekonomikas principiem.

2025. gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieauga par 5,8 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 3,2 %, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 0,5 %.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā uzsākti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles “Arsenāls” iekštelpu atjaunošanas darbi. Pārbūves gaitā, apvienojot pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, tiks modernizētas telpas mākslas darbu eksponēšanai, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Šā gada 25. februārī aprit 15 gadi, kopš tika parakstīts pirmais Sadarbības memorands starp Ekonomikas ministriju un 18 dažādām valsts un pašvaldību iestādēm, bankām, mājokļu apsaimniekošanas un būvniecības nozares nevalstiskām organizācijām, kā arī Rīgas tehnisko universitāti, apņemoties nodrošināt informācijas pieejamību par energoefektivitāti un mājokļu renovācijas procesu.

Laikā no 2025. līdz 2034. gadam elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" elektrotīkla pārbūvē un atjaunošanā plāno ieguldīt vidēji 76 miljonus eiro gadā – tā paredz aktuālais elektroenerģijas sadales sistēmas desmitgades attīstības plāns, ko apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Latvijā ir ap 23 tūkstošiem lietotāju, no kuriem 95% ir mājsaimniecību, kas ražo elektroenerģiju no atjaunīgiem energoresursiem savam pašpatēriņam. 19,9 tūkstoši lietotāju izmanto neto uzskaites sistēmu, bet jauno sistēmu – neto norēķinu sistēmu, kas darbu sāka 2024. gada 1. maijā, izmanto 4 tūkstoši. Abu sistēmu gadījumā tiek saražota elektroenerģija, ko izmanto savam patēriņam.

Šī gada 3. un 4. septembrī Viļņā (Lietuva) notiks Baltijas ceļu asociācijas rīkotā konference "Ceļš uz nākotni". Tajā nozares eksperti, lēmumu pieņēmēji, pētnieki un uzņēmumu vadītāji no visas Baltijas un Eiropas pulcēsies, lai apspriestu inovācijas un izaicinājumus, kas sagaida ceļu nozari nākotnē.