Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas, salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksas Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētām.

"Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā," informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

Ceturtdien, 14. novembrī, plkst. 18.30 Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā, Bruņinieku ielā 24a, Rīgas Centra attīstības biedrība (RCAB) aicina ikvienu centra apkaimes iedzīvotāju un uzņēmēju, kā arī citus interesentus iesaistīties atklātā sarunā par apkaimes attīstību un risināmām problēmām. Sarunā piedalīsies un uz jautājumiem atbildēs Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs un dažādu domes institūciju pārstāvji.

Būvniecības nozare 2019. gadā turpina attīstīties, lai arī lēnākos tempos kā iepriekšējos divus gadus. Šā gada trīs ceturkšņos nozares pieaugums bija 4,5% salīdzinājumā ar pērnā gada trīs ceturkšņiem.

2. decembrī, tieši 30 dienas pirms stāsies spēkā Ugunsdrošības noteikumu prasība, kas nosaka, ka visos mājokļos jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina ikvienu iedzīvotāju, kuram ir jautājumi par ugunsdrošību un dūmu detektoriem, doties uz jebkuru no 92 VUGD daļām un posteņiem visā Latvijā, kā arī Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu, un saņemt konsultāciju.

Pērn Latvijā tika reģistrēti ap 10 000 ugunsgrēku, kuros bojā gājuši 82 cilvēki, tostarp trīs bērni, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta publiski pieejamā informācija. Daļa nāves gadījumu varēja nenotikt, ja vien mājās būtu uzstādīti dūmu detektori. Šī iemesla dēļ, no 1. janvāra dūmu detektori mājokļos būs jāizvieto obligāti. 

Pagājušā ceturtdienā Rīgā notika Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) organizētā ugunsdrošības konference "Kā veidot drošu mājokli?", kuras mērķis bija dažādās sabiedrības grupās aktualizēt un analizēt jautājumus, kas saistīti ar mājokļa drošību.

Oktobra izskaņā norisinājās Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Ekonomikas ministrijas organizētā konference "Kvalitatīva būvniecība", kurā nozares un valsts institūciju pārstāvji, un pieaicinātie eksperti diskutēja par iespējamiem būvniecības apdrošināšanas uzlabojumiem un atbildību sadalījumu starp būvniecības dalībniekiem.

Sākusies pieteikumu pieņemšana būvniecības nozares sabiedrisko organizāciju organizētajā skatē "Gada labākā būve Latvijā 2019". 

Šā gada 3. novembrī stājas spēkā Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā. Tā nosaka 780 eiro lielu minimālo bruto algu un 4,67 eiro minimālo stundas tarifa likmi visā būvniecības nozarē. Tā nosaka arī iespēju saņemt 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, tādējādi garantējot 820 eiro minimālo algu.