Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" februāra izdevums Nr. 90.

Valdība, 21. februārī, apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu par starpministriju komitejas izveidi Rail Baltica projekta ieviešanas paātrināšanai. Tās mērķis ir sekmēt Rail Baltica projekta starpnozaru jautājumu koordinētu risināšanu.

2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 22,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vidējās meža īpašumu cenas Latvijā turpina pieaugt, tomēr liela daļa īpašnieku stāvus bagāti no darījuma nekļūst. Pēc nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotā ikmēneša “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* datiem, šī gada pirmajos mēnešos puse īpašnieku pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas.

Rīgas pašvaldības atbildīgie dienesti ēkas bīstamā stāvokļa dēļ aicinājuši Ventspils ielas 25. nama iedzīvotājus brīvprātīgi pamest dzīvojamās telpas un līdz ēkas savešanai kārtībā izmantot pašvaldības piedāvāto palīdzību.

Lai mazinātu troksni, kas līdz iedzīvotājiem nonāk no Vidzemes šosejas (A2), šogad Vangažos autoceļa kreisajā pusē tiks izbūvēta prettrokšņu siena.

Pērn, salīdzinot ar 2021. gadu, Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) izveidoto ekspluatācijas lietu skaits teju trīskāršojies. Tas skaidrojams ar to, ka no šā gada marta daudzdzīvokļu namu pārvaldniekiem būs obligāti jāveido elektroniska mājas lieta, un daļa to jau sākuši darīt.

Rīgas domes izsludinātajā konkursā „Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums publiskai apskatei pieejamo kultūrvēsturiskā būvmantojuma objektu un dzīvojamo māju saglabāšanai 2023. gadā”, kurā projektu pieteikumi bija jāiesniedz līdz 17. februārim, saņemti 62 projektu pieteikumi par kopējo summu 1,19 miljoni eiro apmērā.

Saeima ceturtdien, 16. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus, kas paredz no šā gada maija elektroenerģijas galalietotāju rēķinos neiekļaut obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas. 

2022. gada beigās labā vai ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 78,3% valsts galveno autoceļu un 57,5% valsts reģionālo autoceļu ar asfaltbetona segumu. Šis ir labākais rādītājs pēdējo 30 gadu laikā. Kopš 2005. gada šo labā un ļoti labā stāvoklī esošo ceļu apjoms ir ne tikai dubultojies, tas ir pieaudzis vairāk kā divas reizes - no 32% līdz 78,3% galveno ceļu segmentā un no 22% līdz 57,5% reģionālo ceļu segmentā.