Ēkas un materiāli, no kuriem tās ir celtas, veido ārkārtīgi lielu apjomu no visiem ogļskābās gāzes (CO2) izmešiem. Būvniecība un būvmateriālu ražošana ir liels izaicinājums Eiropas Savienības klimata politikas īstenošanā. Šāds vadmotīvs skanēja ekspertu teiktajā konferencē "Kā veicināsim ilgtspējīgu būvmateriālu ražošanu un izmantošanu?".

Lai palīdzētu iedzīvotājiem virzīties ceļā uz savas daudzdzīvokļu mājas atjaunošanu, kopš šī gada aprīļa Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) teritorijā darbojas Vidzemes EnergoGids. Tas ir bezmaksas informatīvais atbalsta punkts, kas piedāvā iespēju iedzīvotājiem gan klātienē, gan attālināti satikties ar energoefektivitātes ekspertu un uzdot savu jautājumu par ēkas atjaunošanas soļiem. 

Pētniecības projekta ietvaros uz Vidzemes šosejas (A2) Ropažu novadā pie Rīgas robežas (12,43.–12,88. km) kreisajā brauktuvē eksperimentālos nolūkos ieklāts asfalta maisījums, kurā daļa bitumena aizstāta ar lignīnu. 

Rīgas dome pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā, izskatot būvniecības ieceres un koku ciršanas iesniegumus, pašvaldība varēs noteikt vēsturisko būvju un apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību. Noteikumi atteicas uz vairāk nekā 50 gadus veciem objektiem, kuru aizsardzībai nav piešķirts īpašs statuss, bet to saglabāšana ir būtiska pilsētas kultūrvēsturiskās vērtības uzturēšanai.

Ceturtdien, 13. jūnijā, Saeima atbalstījusi Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) gatavotos grozījumus likumprojektā “Enerģētikas likums”. Ar grozījumiem tiek sekmēta atjaunīgo energoresursu izmantošana, īpaši siltumapgādē un aukstumapgādē, kā arī ilgtspējīga kurināmā izmantošana, kas atbilst noteiktiem ilgtspējīgiem kritērijiem.

Noslēdzies apjomīgs kopīgs darbs ar nozaru asociācijām un ministrijām pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) atjaunošanas. Trešdien, 12. jūnijā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) to publicējusi tiesību aktu portālā, kur ar to var iepazīties ikviens interesents. NEKP projekta saskaņošana ilgs līdz šā gada 25. jūnijam.

Maijā kopējais saules paneļu saražotās un sadales sistēmā nodotās elektrības apjoms pārsniedzis 60 gigavatstundas (GWh), kas ir trīsreiz vairāk nekā šai pašā mēnesī pērn, kad tīklā tika nodotas apmēram 20 GWh saules saražotās elektroenerģijas.

Stiprinot Eiropas Savienības ārējās austrumu robežas drošību, patlaban uz Latvijas – Krievijas robežas žoga izbūves darbi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā straujiem soļiem rit uz priekšu. Šobrīd kopumā izbūvēts aptuveni 130 kilometri jeb 46% no kopējā robežas apjoma (283 km).

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” 10. jūnijā Iecavā iepazīstināja ar savu jaunāko starpnozaru ilgtspējas iniciatīvu – pašpatēriņa saules enerģijas parkā ielaisto 100 aitu ganāmpulku un saules ganībām (pasaulē pazīstamas kā solar grazing) un rīkoja diskusiju “Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā”, kur kopā ar enerģētikas un lauksaimniecības nozares ekspertiem diskutēja par aitkopības un enerģētikas nozaru sadarbības pirmo pieredzi un iespējām Latvijā. 

Ceturtdien, 13. jūnijā, Saeimā atbilstoši Latvijas Satversmei tiks izveidota izmeklēšanas komisija “Par “Rail Baltica” projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu”.