Plašas sabiedrības reakcija pret daudzām jaunceltnēm Rīgā visbiežāk ir kritiska. Gandrīz vai ikviena jauna būvlaukuma parādīšanās lielākoties tiek uztverta ar aizdomām. Dažas jaunceltnes ir neiederīgas esošajā vidē – gan apbūves mēroga, gan pilsētbūvnieciskā novietojuma dēļ. Hroniski kļūst satiksmes sastrēgumi. Reizēm šķiet, ka Rīgas attīstību diktē kādi nekontrolējami procesi. Tomēr oficiāls Attīstības plāns jeb teritorijas plānojums Rīgai ir.

Mīksto grīdas segumu veido vairāki slāņi: plūksnas, pirmā pamatne, nostiprinošais slānis, otrā pamatne. Dekorativitāte un pieskares sajūtas (vai segums ir mīksts, samtains, raupjš – un tamlīdzīgi) vairāk atkarīgas no virsējās kārtas, ko veido plūksnas, bet funkcionalitāte, kalpošanas ilgums un lietošanas iespējas atkarīgas arī no tā, kas ir zem seguma virskārtas.

Nesen iegādājos dienasgaismas armatūru. Uz tās ir apzīmējums IP 44. Pārdevējs zināja pateikt tikai to, ka tas ir kaut kāds drošības indekss. Ko tas īsti nozīmē? /Elmārs V./ Paskaidrojums no Latvenergo informācijas.

Šodienas dzīves realitāte – lēto preču veikals «New Yorker» aizņem divus krāšņākos kādreizējā Krievijas slepenpadomnieka, nekronētā Vidzemes karaļa un mākslas mīļotāja mecenāta Oto Hermaņa fon Fitinghofa pilsētas rezidences stāvus.

Uz abc.lv lasītāju jautājumu par nededzināta māla ēkām intervijā atbild arhitekts Raitis Jelevičs.

Ikviens, kas organizē mājokļu celtniecību, var pastāstīt, cik grūti tikt līdz objekta nodošanai ekspluatācijā. Alternatīva ir piegādāt gatavu māju.

Guļbūvju un koka statņu māju būvniecības uzņēmuma Dziedrs valdes priekšsēdētājs guļbūves amata meistars Kārlis Apinis sarunā ar Ingaru Liepiņu.

Nepieciešamību pārbūvēt māju mazāk nosaka mājas gadu skaits, bet gan tās tehniskais stāvoklis un mājas īpašnieku attieksme pret savu mājokli. Ja nošķiebušās sienas, ielīcis jumts, iegruvuši pamati, apdrupusi vai kā citādi bojāta apdare, izļodzījušies logi un durvis, apkure vairs nav efektīva, slikti strādā kanalizācija vai kāda cita inženiersistēma – skaidrs, ka pienācis laiks ēku pārbūvēt.

Grafiti ir viena no visgrūtāk risināmajām pilsētvides problēmām mūsdienās. Nav runa par grafiti mākslu, bet par smērējumiem uz sienām, žogiem un citām plaknēm, kas radīti ar grafiti krāsām, tā degradējot vidi un radot iespaidu, ka ēka vai pat pilsēta kopumā ir nekopta. Ar grafiti tiek apķēpāti gan sabiedriski objekti, gan ģimenes mājas un to žogi, gan pieminekļi. To notīrīšanai jātērē lieli finansiāli līdzekļi, turklāt nav garantijas, ka jau pēc pāris dienām atkal netiks apķēpāts.

Katru gadu gandrīz 10 miljoni eiropiešu trokšņaino kaimiņu dēļ spiesti mainīt dzīvesvietu, - konstatēts šī gada sākumā vairākās Eiropas valstīs veiktajā «Market Intelligence Managment» pētījumā, kurš tiek publiskots sakarā ar starptautisko Trokšņa dienu, kuru jau 12 gadus atzīmē daudzās pasaules valstīs.