Ventilāciju izmantoja jau tajos laikos, kad mūsu senči vēl dzīvoja namiņos jeb slieteņos, kuru augšdaļu atstāja brīvu, lai izplūstu dūmi, jo vidū atradās pavards. Pamatprincipi palikuši tie paši līdz pat mūsdienām; ar piebildi, ka, mainoties būvniecības tradīcijām, mainījās arī cilvēku prasības pēc iekštelpu klimata un ventilācijas sistēmām.

Viens no svarīgākajiem aspektiem celtniecībā ir ēku un būvju hidroizolācija – pasākumu komplekss būves aizsardzībai no ūdens iedarbības, kas palielina ēkas izturību un nodrošina normālu tās ekspluatāciju. Savlaicīga un pareiza materiālu izvēle nodrošina ilgstošu un kvalitatīvu hidroizolācijas kalpošanas laiku, bez papildus izmaksām ekspluatācijas laikā.

Kaut arī pēdējos gados pieaugušas iespējas nodrošināt augstāku mājokļa elektrodrošību, jo pieejamas jaunas tehnoloģijas un jauni, ugunsizturīgāki materiāli, elektrība ar katru gadu izraisa aizvien vairāk ugunsgrēku. Statistika liecina, ka uz elektrības "sirdsapziņas" ir aptuveni 10 % ugunsnelaimju, tostarp arī tādas, kas prasījušas cilvēku dzīvības.

Griešanu veic ar speciālu instrumentu – dimanta vai rullīšu stiklagriezēju, izmantojot lineālu, taisno leņķi vai šablonu, kas nav plānāks par 8 milimetriem.

Ja māju un dārzu nepieciešams pasargāt no putekļiem, trokšņiem un izplūdes gāzēm, kā arī no cilvēkiem, kam var būt noziedzīgi nolūki, simbolisks žodziņš nelīdzēs. Teritorijas aizsargāšanai un aizsegšanai vajadzīgs kapitāli veidots, blīvs, izturīgs, necaurredzams, pietiekami augsts žogs, kas spēs pasargāt mājas iemītniekus no nelabvēlīgās apkārtējās vides, vai arī pa dārza perimetru jāierīko signalizācija.

Vislabāko dzeramo ūdeni var iegūt no gruntsūdeņiem un artēziskiem ūdeņiem. Ūdeni var iegūt arī no raktām akām, tikai tad īpaša vērība jāpievērš akas atrašanās vietai, gruntsgabala ģeoloģiskajiem parametriem un ūdens kvalitātei.

Koks kā apdares materiāls būvniecībā ir ļoti populārs, taču, lai tas kalpotu ilgi, koksnei vajadzīgs aizsargājošs pārklājums. Šim nolūkam var lietot gan sintētiskas, gan dabīgas krāsvielas. |Dabīgās krāsas, atšķirībā no sintētiskajām, iesūcas koksnē, neveidojot uz tās plēvi, - koksne var "elpot", tāpēc krāsojumam nedraud plaisāšana.

Pirms neilga laika Mārupē jaunuzceltai trīsstāvu daudzdzīvokļu ēkai uguns nopostīja jumtu un bēniņus, daļēji arī trešo stāvu. Dzēšot ugunsgrēku, krietni cietuši dzīvokļi, nokrišņi turpina tos bojāt. Dzīvokļi gan ir apdrošināti dažādās apdrošināšanas kompānijās. Taču jumts, kāpņu telpas, kopējo komunikāciju sistēma ir kopīgs īpašums – tātad formāli pieder visiem un nevienam. Kurš maksās par jumtu?

Urbjmašīna ir viens no saimniecībā noderīgākajiem instrumentiem. Ar to iespējams izveidot caurumus visdažādākajos materiālos, ieskrūvēt un izskrūvēt skrūves, kā arī, pievienojot speciālus uzgaļus, pulēt un slīpēt, un pat sajaukt dažādas būvniecībā izmantojamas masas. Lai no plašā piedāvājumu klāsta izvēlētos īsto instrumentu, jāzin, kādam nolūkam urbjmašīna kalpos.

Latvijā mode uz metāla ārdurvīm sākās 90.gadu sākumā, kad tās tika liktas gandrīz katrā dzīvoklī, simbolizējot mājokļa īpašnieku pārticību un sniedzot viņiem psiholoģisku drošības sajūtu. Diemžēl otrajā plānā palika ārdurvju svarīgākais aspekts – reālā drošība, ko lielā mērā nosaka durvju ražošanā izmantotās tehnoloģijas.